Vēl pirms gadiem pieciem desmit pirkt banānus internetā daudziem šķita pilnīgs neprāts un neracionāla rīcība, taču pat visnotaļ konservatīva pārtikas tirdzniecības nozare tehnoloģiju sniegto iespēju un vīrusa pandēmijas ietekmē attīstās, turklāt septiņjūdžu zābakiem.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Situācija 2020. gadā burtiski piespieda daudzus cilvēkus pirkt pārtiku internetā. Saskaņā ar eMarketer.com pētījuma rezultātiem, 42% no pārtikas produktu online pircējiem nekad to nav darījuši pirms Covid-19.

“Daļa no šiem jaunajuiem pircējiem izbaudīs interneta pirkumu priekšrocības un noteikti turpinās regulāri pirkt pārtiku arī pēc pandēmijas. Šobrīd gan grūti prognozēt, cik liela daļa šo pircēju paliks internetā. Pārtikas pirkumiem virtuālajā vidē ir sava specifika un zemūdens akmeņi, turklāt neviens nezina, kad pilnībā beigsies ierobežojumi. Tomēr šī cilvēku daļa varētu būt gana liela.

Piemēram, "eMarketer.com" analītiķi prognozē, ka cilvēku skaits, kas pirks pārtiku internetā, turpinās augt arī 2021. un 2022. gadā. Šie dati ir par Ameriku, bet tendences ir ļoti līdzīgas gandrīz visā pasaulē. Tādējādi ar lielu varbūtību var apgalvot, ka Baltijā redzēsim līdzīgu “bildi”,” vērtē "iMarketings.lv" vadošais stratēģiju plānotājs Sergejs Volvenkins Sergejs Volvenkins.

“Pārmaiņu spēks un jauda neviena cilvēka dzīvi nav atstājusi bez nospieduma. Brīdī, kad pērnpavasar tika pieņemts lēmums par ārkārtējo situāciju valstī, sāka ienākt pasūtījumi burtiski pa minūtēm.

Neziņa par to, kā būs, radīja cilvēkos impulsu nodrošināties. Vēlāk, secinot, ka pārtikas pieejamība nebūs problēma, cilvēki sāka vērtēt, kā tas vai cits risinājums palīdz organizēt, atvieglo ikdienu,” stāsta "svaigi.lv" (SIA "Svaigi") dibinātāja Elīna Novada.

Iepirkšanos neklātienē daudzi tik tiešām ir izmēģinājuši pirmo reizi mūžā. Pēc viņas teiktā, vasarā un rudenī nācies secināt, ka uzvedības izmaiņas nav bijušas noturīgas, taču šobrīd, t.s. otrajā vilnī, varot manīt, ka cilvēki sistemātiskāk, regulārāk atkārto pirkumus – tas nostiprina paradumus.