2. martā Latvijas hokeja “bacilim” Ēvaldam Grabovskim apaļa 80 gadu jubileja. Spēlējis “Daugavas” meistarkomandā (1962-1967), divos piegājienos bijis Rīgas “Dinamo” galvenais treneris, kā galvenais treneris trenējis Latvijas, Bulgārijas un Polijas izlasi. Bijis Polijas, Vācijas un Šveices klubu treneris, četrkārtējs Polijas čempions. Kirova Lipmana laikos strādājis Hokeja federācijā, bijis tās ģenerālsekretārs. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Pēc insulta Grabovskis ignorējis ārstu ieteikumu “vairāk vingrot”, jo visu dzīvi vingrojis; šā ieteikuma vietā Baltezerā mājas pagalmā... ar savām rokām uzcēlis otru māju. Un uzvarējis insultu! Sveicot jubilāru dzimšanas dienā, pārsvarā būšu subjektīvs, pieminot tās lietas un notikumus, kas mūs vienojušas/šķīrušas (?) gandrīz 40 gadu garumā. Lai vēl ilgus gadus Baltezerā skan jubilāra iecienītais radio Merkurs! Prozit!

Liktenis nebija lēmis man savām acīm redzēt spēlējam “Daugavas” aizsargu Ēvaldu Grabovski. No Gunāra Jakobsona reportāžām Latvijas Radio zināju, ka tāds hokejists ir, TV tad (62-67) PSRS čempionāta otrā līgas spēles nerādīja, tāpēc Grabovski kā spēlējošu hokejistu praktiski nezinu.

Sekoju līdzi viņa pirmajam uznācienam Rīgas “Dinamo”, skatījos, kā ar “Latvijas bērzu” strādā šis Grabovskis. Pirmais pozitīvais pārsteigums bija 1977./1978. gada sezonā, kad jaunais speciālists (36), aizejot Viktoram Tihonovam uz ACSK, nebaidījās uzņemties “Dinamo” galvenā trenera darbu.