Kā Polijas muitnieki centās mani apčakarēt. Pilnīgi patiess stāsts
Foto: TVNET kolāža
Kā Polijas muitnieki centās mani apčakarēt. Pilnīgi patiess stāsts
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 4

Sestdienas bieži vien izmantoju, lai tiktos ar cilvēkiem. Tā es regulāri satieku savus radus un draugus. Dažkārt es sestdienas izmantoju, lai aizbrauktu pie vecākiem uz Skulti vai pie draugiem uz Ogri, tāpēc šoreiz aizlidoju uz Šveici.

Kā jau ierasts, nedēļas nogalēs man vienmēr ir līdzi vairāki tūkstoši eiro skaidrā naudā, tāpēc loģiski, ka nolēmu iegādāties 11 tūkstošus dārgu Rolex rokaspulksteni. Jā, tā ir teju vai puse no manas gada algas, bet reizēm vajag sevi palutināt. 

Un jā – roleksu var nopirkt arī Latvijā, bet, tā kā pilnīgi nejauši biju aizlaidis uz Šveici, nolēmu iepirkties tur. Par pulksteni samaksāju pusi skaidrā naudā, pusi ar sievas karti un pusi ar savu karti. Kā zināms, Šveices Rolex veikalos katru no trim pusēm var apmaksāt citā veidā un pilnīgi brīvi ļauj norēķināties arī ar sev nepiederošām bankas kartēm. Iepriekš šis pirkums nebija plānots, tāpēc labi, ka nejauši biju paņēmis līdzi kaudzi skaidras naudas un sievas bankas karti.

Pametot valsti, protams, izmantoju iespēju saņemt par preci samaksāto pievienotās vērtības nodokli. Jo – kāpēc gan ne?

Man ir maģistra grāds Muitas un nodokļu administrēšanā, tāpēc mani noteikti var uzskatīt par zinošu muitas un deklarēšanas jautājumos. Tomēr pulksteni deklarēt Polijā piemirsu. Vienkārši izkrita no prāta, ka Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Kam gan tā negadās? Pilnīgi nejauši.

Varšavas lidostā mani aizturēja muitnieki un prasīja, lai samaksāju nodokli un sodu. Tur jau sākās tāda manipulācija ar draudiem, sakot man: ja es tagad to nedeklarēšu, man sāksies problēmas un viņi sāks tiesvedību. Kas amizanti – šiem neprašām nebija līdzi portatīvā bankas karšu lasītāja un viņi vēlējās, lai norēķinos Polijas nacionālajā valūtā, nevis, piemēram, britu mārciņās vai zviedru kronās. Kaut kas nedzirdēts.  

Tajā brīdī es sapratu, ka ar mani tiek manipulēts. Mani atstāja telpā bez logiem, atstāja tikai numuru, ja man būtu vēlme aiziet uz labierīcībām.

Es uzrakstīju uz šo numuru īsziņu: “Atvainojiet, bet es strādāju portālā TVNET, kāpēc jūs vispār mani aizturējāt?” Tad tie darbinieki saprata, ka neesmu jau es tur parastais mirstīgais, no kura var tā vienkārši izspiest skaidru naudu. 

Tā kā muitnieku prasīto naudu (2700 eiro nodoklis un 1200 eiro sods) vietējos bankomātos nez kāpēc neizdevās izņemt, tad nolēmu, ka būs daudzkārt ērtāk, ja sieva vienkārši atbrauks uz Varšavu ar mašīnu no Rīgas un atvedīs to skaidrā naudā (jo viņas karte taču pie manis). Tas tomēr ir tikai deviņu stundu brauciens vienā virzienā. 

Atbraucot mājās, darba devējs nez kāpēc sāka piesieties, ka personīga izpriecu brauciena laikā esmu blatojis ar savu darba apliecību. Sūdzēšoties par mani ētikas komisijai. Tā, lūk, man gāja.

Un tagad pastāstiet – vai šis nav pats stulbākais un neticamākais stāsts, ko pēdējā laikā esat lasījuši? Vai kaut viena no šā notikuma epizodēm lika jums aizdomāties: “Jā, nu tas gan izklausās pavisam ticami, pavei, kā šim godīgajam un sakarīgajam čalim negāja”?

Tomēr Saeimas deputāte Karina Sprūde apgalvo, ka tieši šādi viņai atgadījies. Ironiskā kārtā Karina pārstāv partiju, kas sola valstī ieviest likumu un kārtību.

Protams, deputātei netrūkst arī kaislīgu aizstāvju. Skaļākie no klauniem šobrīd kliedz: “Beidziet skaust par to, ka Karīnai ir Rolex – sievietes ir jālutina un jāaizsargā.” Tā ir visnotaļ klaja demagoģija. Padarīsim viņu par nabaga sievieti-cietēju, lai pārējās stāsta nianses paliek otrajā plānā. Visus, kas tomēr nepiekrīt, sauksim par skauģiem, kam vienkārši sāp, ka citiem ir vairāk naudas. 

Taču stāsts nav par pulksteņiem. Manis pēc kaut vai pa pieciem roleksiem uz katras rokas un kājas. Sev, sievai, opītim, sunītim un kaķītim. Bet nopirktiem bez muhļīšanās un nomaksājot nodokļus. Pietiek jau ar to, ka, 21 gada vecumā startējot politikā, jaunā dāma deklarēja 51 tūkstoša uzkrājumus skaidrā naudā. Droši vien pilnīgi legāli bija iekrāts no kabatas naudas. Nav ko skaust, neveiksminieki.

Tēmas
Uz augšu