Kultūras produkts, kas patīk pieaugušajiem. Visus 50 gadus pēc Otrā pasaules kara, kad bērnu kolektīvi ar savu uzstāšanos sumināja Latvijā padomju varu masu pasākumos, tā tika uzskatīts. 

Pieaugušie zina labāk, kā smukam bērnam uz skatuves jāizskatās un kas jādara, lai to varētu saukt par bērnu mākslu. Jālec brašas polkas sinhroni ar Nīcas vaiņagu galvā. Jādzied korī tīri un uz balsīm par asniem, kas dzen saknes akmenī. Šo tradīciju turpinām arī brīvvalsts apstākļos. Uzskatāms piemērs ir bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētki, kas tiek saglabāti kā Latvijas bērnu kultūras vērtība. Pieaugušie izvēlas repertuāru, veido horeogrāfijas, un bērni nodzied un nodejo tā, kā vajag. Labāk vai sliktāk, ar vai bez ģībšanas. Tā ir pieņemts, un šī ir norma. Vai šī ir bērnu kultūra un kā tā ietekmē bērnus un viņu turpmāko dzīvi? Vai šādai – „izrādīšanās kultūrai“ ir patiesa nozīme bērnu dzīvē? Vai viņiem tiek jautāts pēc būtības – kā vēlaties? Vai gribat piedalīties šādā formātā?  Uz šiem jautājumiem atbilžu pagaidām nav. Mēs zinām, kā bērnus izmantot savās idejās, bet nekad neiedomājamies, ka viņi mēdz nerunāt pretī un dara mums pa prātam.

Bērni kā zvaigznes

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X