/nginx/o/2020/11/03/13452861t1h756d.jpg)
Leģendārie latviešu rakstnieki un dzejnieki, kurus pazīstam tikai kā granītā cirstus pieminekļus vai tēlus no melnbaltām fotogrāfijām, savulaik, gluži kā mēs, ir dzīvojuši savu cilvēcisko dzīvi: ēduši, dzēruši un alkuši pēc mīlestības. Izrādās, jau tajos senajos laikos, kad attālinātais darbs vēl nebija realitāte, Rainim no rītiem paticis strādāt, neizkāpjot no gultas, Jānim Jaunsudrabiņam kopš bērnības varen garšojusi siļķīte ar vārītiem kartupeļiem, bet Andrejs Upīts bijis īstens kaķumīlis.
Sadarbībā ar muzeju speciālistiem pagājušajā nedēļā iepazinām Kārļa Skalbes, Rūdolfa Blaumaņa un Zentas Mauriņas ēdienkartes un kaislības, saņemot atzinīgus vārdus no skolu pedagogiem, kuri materiālu atzinuši par ļoti noderīgu saistošāka mācību satura veidošanā. Turpināsim stāstus par latviešu dižgariem, šoreiz uzzinot, kādi bija Raiņa, Upīša un Jaunsudrabiņa kulinārie paradumi.
Askēzes piekritējs Rainis
Raini (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns; 1865–1929) zinām kā latviešu literārās valodas, kultūras un nacionālās identitātes mērķtiecīgu veidotāju, latviskās pašapziņas stiprinātāju, vienu no ietekmīgākajiem nacionālā valstiskuma idejas paudējiem.
Atšķirībā no daudziem spalvas brāļiem, kuri iemantojuši gardēžu slavu, Rainis bija veselīga dzīvesveida cienītājs, cenšoties ievērot darba un atpūtas pauzes, labi izguļoties, vingrojot no rītiem un vairākas reizes dienā dodoties pastaigās, ko pierāda zemāk skatāmā 1927. gada dokumentālā filma "Dzejnieks Jānis Rainis" no Zandas Rozenbergas vadītā Raiņa un Aspazijas muzeja krājuma.
Raksturojot Raiņa ēšanas paradumus, Raiņa muzeja “Tadenava” vadītāja Agnese Timofejeva teic, ka dižgara ēdienkarte bijusi visai vienkārša. “Viņš uzturā daudz lietojis piena produktus — īpaši iecienīts bija rūgušpiens un biezpiens, labprāt ēdis gaļu un zivis, nesmādējis arī alu. Tiesa gan, Raiņa dienā apēsto olu skaits visticamāk radītu bažas mūsdienu uztura speciālistiem.”