Bakas, poliomielīts, stingumkrampji, tuberkuloze, vēdertīfs, trakumsērga, holēra, malārija. Nāvējošās kaites, kas aiznesušas miljoniem dzīvību, mūs nebiedē. Gluži vienkārši tāpēc, ka pret tām ir vakcīnas. Mēs zinājām, ka pret HIV vīrusu joprojām nav vakcīnas, tomēr kopumā jutāmies aizsargāti, līdz mūsu komforta zonu “uzlauza” jaunais koronavīruss.
Tas notika 1796. gada 14. maijā - laikā, kad Eiropu plosīja melnās bakas. Slimība, no kuras mira cilvēku tūkstoši, it īpaši bērni. Angļu lauku ārsts Edvards Dženners veica eksperimentu ar astoņus gadus vecu zēnu. Viņš bērna organismā ievadīja govs baku vīrusu, paņemot to no govs baku pūšļiem, un nogaidīja. Kad puika vārdā Džeimss Fips govju bakas izslimoja vieglā formā, ārsts viņam ievadīja īsto melno baku izraisītāju. Zēns nesaslima. Tas bija izrāviens medicīnas zinātnē! Dženners bija atklājis vakcināciju, kas nākotnē izglābs miljoniem dzīvību. Cīņa ar cilvēces neredzamajiem ienaidniekiem bija sākusies. Vārds “vakcīna” radies no latīņu vārda “vacca” - govs.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)