Pasaulē nav otra tāda izdzīvošanas stāsta kā polārpētnieka Ernesta Šekltona pārdrošā ekspedīcija uz Antarktīdu. Divus gadus ilgs pārbaudījums vispirms uz ledū iestrēguša kuģa, bet pēc tam - uz okeānā dreifējoša ledus gabala, kas par spīti visam beidzas ar izglābšanos.
Ernests Šekltons bija viens no 20.gadsimta sākuma dižākajiem Antarktīdas pētniekiem. Tā kā tolaik tehnoloģiskās un saziņas iespējas bija ārkārtīgi pieticīgas, ekspedīcijas uz pasaules vismazāk izpētīto kontinentu bija briesmu pilnas un atgriešanos garantēt nevarēja. Šekltona 1914.-1917.gada misija uz Antarktīdu iegājusi vēsturē kā viens no fantastiskākajiem izdzīvošanas stāstiem par spīti visskarbākajiem apstākļiem.
Kaut arī tā laika ekspedīcijām uz noslēpumaino dienvidu kontinentu bija zinātniski mērķi, ceļotājus nenoliedzami kārdināja cita veida trofeja - iespēja pirmajiem sasniegt Dienvidpolu, kas nevienam vēl nebija izdevies.