Lai arī kādas kataklizmas pasaulē notiktu, saprātīgi cilvēki jebkādos apstākļos centīsies radīt drošības spilvenu un atlikt kādu naudu nebaltai dienai. Uzkrājumu un investīciju instrumentu netrūkst, tomēr katram no tiem ir savi riski un zemūdens akmeņi, kas Covid ērā kļuvuši vēl nozīmīgāki.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kādus risinājumus labāk izvēlēties, lai saglabātu un vairotu savus līdzekļus? Par to TVNET versija krievu valodā runāja ar vadošo banku speciālistiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ekspertu.

Cilvēkam, kurš īpaši neorientējas finanšu tirgus niansēs, no piedāvājumiem var palikt raibas acis. Visvienkāršākie un saprotamākie piedāvājumi ir depozīti un uzkrājumi ar fiksētu procentu likmi. Tomēr tie laiki, kad depozītu likme bija 3-4% gadā, jau sen ir pagātne. Šobrīd tikai dažas bankas piedāvā likmes 1,1-1,7% apmērā ieguldījumos eiro un dolāros ar termiņu uz 3-5 gadiem ("LPB Bank", "Rietumu banka", "Expobank" u.c.). Lielajās bankās šī likme ir tuvu nullei. Turklāt - ieguldītājam vēl ir jāmaksā nodoklis par “kapitāla pieaugumu”.

Pamatzināšanas par finanšu instrumentiem var saņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izglītības vietnē. Portāla TVNET versija krievu valodā vērsās pie tirgus dalībniekiem ar konkrētiem jautājumiem, kuri interesējas par investīcijām un noguldījumiem. 

Uz TVNET versijas krievu valodā jautājumiem atbildēja:

- Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu instrumentu daļas uzraudzības eksperts Ģirts Dubkēvičs;

- SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka; 

- "CBL Asset Management" ("Citadele") valdes loceklis Zigurds Vaikulis; 

- "Swedbank" uzkrājumu jomas eksperte Karīna Rokjāne.