Covid-19 pandēmija ir pamatīgi iedragājusi pasaules fiziskā un cilvēkkapitāla stāvokli. Uzņēmumi bijuši spiesti atlikt vai pilnībā atcelt investīciju projektus, atlaist vai dīkstāvē nosūtīt savus darbiniekus. Tomēr pašreizējā krīzē būtiski augusi sociālā kapitāla loma - šis iepriekš pārsvarā ignorētais ekonomikas raksturlielums tagad var izrādīties nozīmīgs pasaules atveseļošanās un vispārējās ekonomiskās izaugsmes avots.
Populisms un nacionālisms ir sociālā kapitāla deģenerēšanās izpausme, kas pandēmijas apstākļos bija novērotajam daudzviet.
Lai to nepieļautu valstu valdībām un uzņēmumiem jāmēģina veidot “vienojošs sociālais kapitāls”, kas balstās uz atbildību, solidaritāti un altruismu, kas attīstījās Covid-19 pandēmijas laikā. Šāds sociālā kapitāla veids savieno cilvēkus dažādās sabiedrības grupās un tas var izrādīties ļoti svarīgi gan nākamās pandēmijas apstākļos, gan globālajos centienos apkarot globālo sasilšanu.
Paturot prātā šo mērķi, valdībām vajadzētu saviem pilsoņiem nodrošināt lielāku autonomiju, sevi vairāk pozicionējot nevis kā kontrolētājiem un uzraudzītājiem, bet gan kā iedrošinātājiem un katalizatoriem. Savukārt uzņēmumiem būtu jācenšas attīstīt savstarpējās uzticēšanās kultūru, kā arī jāmeklē jauni veidi darba organizēšanai, tostarp vairāk investējot darba procesa digitalizācijā.