Lasi par sevi komentārus internetā?

Reizēm tviterī, sekoju tēmturim #balssmaskā. Ir bijuši daudzi jauki un patīkami komentāri. Esmu ļoti pateicīgs par katru, īstenībā ne tikai labo vārdu, bet arī par apdomātu kritiku. Man šķiet, tas ir vislabākais. Reizēm pat nezinu tajā brīdī, rakstīt man tam svešajam cilvēkam “paldies”, es vēl mēģinu saprast, kā to nokomunicēt. Tajā mirklī, kad cilvēks ko tādu uzraksta, gribas, lai viņš zina, ka es to novērtēju.

“Balss maskā” šova ideja radusies Korejā. Runājot par populāro kultūru Āzijas reģionos, viņu mentalitāte un izpratne par šovu arī vizuālajos aspektos šķiet atšķirīga no tā, ko esam raduši redzēt šeit. Tur šova vadītāji ir, piemēram, čūskas kostīmos, no griestiem lido bumbas, viss ir krāsains, neona gaismās. Tai pašā laikā “Balss maskā” Latvijā ir iedzīvojies.

Ja pirmajā sezonā bija vairāk brīži, kur cilvēki nesaprata, kas tas tāds vispār ir, tad pirmās sezonas otrajā pusē un tagad jaunajā sezonā cilvēki arvien vairāk min [dalībniekus, kas slēpjas zem maskām]. Viņi vairs nedomā par formātu, bet raksta – ā, Siļķe Kažokā ir tas, bet Nelabais ir tas. Tad tas nostrādā, ja tu vienkārši mini un nedomā par to, cik tas ir dīvaini. Šova būtība ir izklaidēt cilvēku, likt viņam aizmirsties. Tā ir minēšanas spēle, tas nav dziedāšanas šovs. Es to uztveru kā galda spēli, tikai svētdienu vakaros liela daļa Latvijas to spēlē kopā – pie TV ekrāniem.

Vai atceries kādas spilgtas sajūtas vai notikumu no “Balss maskā” raidījuma ierakstu laika?