Vai Krievija spēj mierīgi pastāvēt līdzās suverēnai, neatkarīgai un nesašķeltai Ukrainai? Vai atklāts karš ir neizbēgams? Tas jau ilgi ir Austrumeiropas nozīmīgākais jautājums. Tagad tas pēkšņi atgriezies dienaskārtības pašā augšgalā līdz ar Krievijas militāro spēku pamatīgo koncentrēšanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas neatkarība bija tas jautājums, kas pirms trim gadu desmitiem noveda pie galīga Padomju Savienības sabrukuma. Citu padomju republiku izstāšanās varbūt arī nebūtu bijis eksistenciāls drauds Padomju Savienības pastāvēšanai, taču Ukrainas neatkarības pasludināšana tāda noteikti bija. Tā noteica Padomju Savienības likteni - sabrukumu, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins atceras kā 20.gadsimta "lielāko ģeopolitisko katastrofu".

Nākamajos 20 gados pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija koncentrējās uz savas valsts un identitātes kaldināšanu. Taču tas mainījās, kad Putins nolēma 2012.gadā trešoreiz atgriezties prezidenta amatā (pirms tam vienu termiņu aizvadot kā sava rokaspuiša Dmitrija Medvedeva premjerministrs). Tagad viņš uzņēmis revizionistisku kursu - izveidot tā dēvēto Eirāzijas savienību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X