Sākotnējais darbs pie "AstraZeneca" vakcīnas (ar oficiālo nosaukumu "Vaxzevira") tika veikts Oksfordas universitātes Dženera institūtā vēl pirms Covid-19 pandēmijas. Maz zināma profesore Sāra Gilberta pētīja vakcīnas pret malāriju, ebolu un citām infekcijas slimībām un sāka gatavoties nākamajai lielajai pandēmijai, kas sākotnēji tika saukta par "Disease X" ("Slimība X"). Par jaunu pandēmiju zinātnieki brīdināja jau vairākus gadus. Līdz vakcīnu izstrādei Gilberta pētīja rauga īpašības, raksta "Postimees".
2020. gada 30. janvāris. Vienu dienu pirms tam, kad Lielbritānijā tika ziņos par pirmajiem diviem saslimšanas gadījumiem ar koronavīrusu, Gilberta zinātnieku sapulcē pārsteidza kolēģus ar paziņojumu, ka jau drīz varētu būt gatava vakcīna pret jauno vīrusu. Šajā laikā Gilberta jau vadīja pirmo izmēģinājumu fāzi vakcīnai pret tās pašas grupas koronavīrusiem, kurā ietilpst arī Covid-19.
Brīdī, kad kļuva skaidrs, ka vakcīna būs nepieciešama gigantiskos apjomos, tika meklēts jauns piemērots partneris farmācijas rūpniecības nozarē. Pirmā izvēle Oksfordas zinātniekiem krita uz ASV farmācijas gigantu "Merck", ziņo izdevums "Der Spiegel". Tomēr tajā laikā Baltā nama groži bija protekcionista Donalda Trampa rokās, un arī Lielbritānijas valdībai bija zināmi iemesli, kādēļ ar amerikāņiem labāk nesadarboties.
Aprīlī radās ideja, ka sadarbību varētu organizēt ar Lielbritānijas - Zviedrijas uzņēmumu "AstraZeneca".