Pandēmijas laiks un sociālā izolācija iezīmējusi kādu lietu, kuru pirms tam neviens nevarēja prognozēt, – cilvēki ir kļuvuši daudz ļaunāki un agresīvāki. Tas pamanāms gan uz ielas, gan īpaši izteikti – internetā. Šķiet, anonīma ieknābšana vai verbāls uzbrukums daudziem kļuvis par vienīgo iespēju atbrīvoties no aizvainojuma un spriedzes, ko radījusi nerealizēta seksualitāte.

Man vienmēr šķitis, ka cilvēks savā būtībā nav ļauns un gadījumi, kad kādā pilnīgi adekvātā un mīlošā ģimenē izaug sadistisks sociopāts, ir ārkārtēji reti izņēmumi. Bet kas tad beigās ir tas, kas liek cilvēkam izaugt par morālu kropli? Nu, iesākumā jau jūs, dārgie vecāki.

Publiski pietiekami bieži izskan jautājums: “Kā lai es to izskaidroju savam bērnam?” Un tas ir visnotaļ racionāls jautājums, kas iezīmē paša vecāka nezināšanu un aprobežotību. Piemēram – ne katrs spēj savai atvasei izskaidrot kā rodas lietus, kas ir fotosintēze vai arī kā ar Pitagora teorēmas palīdzību aprēķināt taisnleņķa trijstūra hipotenūzas garumu. Kur nu izskaidrot vēl sarežģītākas lietas.

Apgūt prasmes, kuras jau pamatskolā nevedās no rokas, ir diezgan sarežģīts process, tāpēc vienkāršāk ir pateikt, ka lietu rada dieviņš, fotosintēze ir muļķības, bet Pitagors bija pediņš, tāpēc zubrīšanās domāta ņuņņām.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X