Eiropas Savienība kļūst par pasaules klimata celmlauzi. Nesen likumdevēji un Eiropas valdības vienojās par Eiropas Klimata aktu, kas mūsu klimatneitralitātes mērķi nostiprina tiesību aktos. Ņemot vērā Zaļo kursu - mūsu izaugsmes stratēģiju - un mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55%, ES sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Taču Eiropa nav vienīgā — pasaulē attīstās kritiskā masa, jo arvien vairāk valstu pastiprina savas dekarbonizācijas saistības.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nesen notikušās tikšanās ar ASV īpašo prezidenta sūtni klimata jautājumos Džonu Keriju apstiprināja, ka ES un Amerikas Savienotās Valstis atkal cieši sadarbojas, lai mobilizētu starptautisku koalīciju nolūkā būtiski paaugstināt mērķus klimata jomā, gatavojoties novembrī paredzētajam ANO klimata samitam (COP26), kas notiks Glāzgovā.

Mēs nedrīkstam tērēt laiku. Nekontrolētas klimata pārmaiņas – un to izraisītais postošais sausums, bads, plūdi un masveida pārvietošanās – veicinātu jaunus migrācijas viļņus un ievērojami palielinātu ūdens, aramzemes un dabas resursu dēļ radušos konfliktu biežumu un intensitāti.

Tiem, kuri sūdzas par lielajiem ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, mēs vienkārši vēlamies norādīt, ka bezdarbība izmaksātu daudz vairāk.