Lūsis komentē ⟩ Komentārs par Kudora komentāru par Veinbergas komentāru (8)

Rakstu pamanīju, kad Kudora kungs ietvītoja žēlabainu tekstu: “Šodien @TVNET_zinas atteicās publicēt manu rakstu, kurā izgaismoju naida kurināšanu Sandras Veinbergas 26. aprīļa rakstā TVNET. Uzdevu jautājumu par iemesliem, bet pagaidām nav atbildējuši. Viena puse drīkst paust viedokli, bet otra - ne? :) Rīt lasiet manu rakstu @LA_lv”

Neesmu informēts par precīziem iemesliem, bet pieņemu, ka kolēģiem, gluži kā man, šis raksts vienkārši šķita ļoti slikts, spekulatīvs un nejēdzīgs. Lūk, kāpēc.

Jau pašā raksta sākumā Kudora kungs izsakās šādi: “Viens no runātājiem teica, ka pēdējos piecos vai sešos mēnešos Latvijā esot strauji pieaugusi homofobija (lai ko tā arī nozīmētu).”

Lai arī sarunā, par kuru autors runā, viņam lēnām un izsmeļoši vienkāršajā valodā izskaidroja, ko mūsdienās domā un saprot ar terminu “homofobija”, šeit tomēr bija ērtāk to piemirst vai izlaist. Citādi nevarētu izspēlēt “tie nenormālie nosauca mani par slimu” kārti.

A. Kudors: “Atbilstoši kreisi liberālo un radikāli liberālo aktīvistu paustajam, par homoseksuālām attiecībām kritiski vairs nedrīkst izteikties, tā esot homofobija. Īsti gan jēdziens “liberāļi” te neiederas, jo gaisā vēsmo jauna autoritārisma dvesma, kas apdraud runas brīvību. Fobija ir bailes. Diskusijā teicu, ka man nav ne baiļu, ne naida pret homoseksuāliem cilvēkiem.”

Bet jau mirkli vēlāk tas pats cilvēks raksta šādas rindas: “Esam pret totalitārismu, kas seko līdzi indivīdam pat guļamistabā. Latvijā ir brīvība, un katrs var darīt to, ko tas uzskata par labu esam.”

Es, protams, ļoti atvainojos, Andi, bet viss šis notiek tikai un vienīgi tāpēc, ka jūs, gluži kā citi kristieši un konservatīvie, vēlaties sekot indivīdiem līdzi viņu guļamistabās.

Ja jūs nesekotu indivīdiem guļamistabās, jums nevajadzētu cilvēkus dalīt pēc orientācijas pareizajos un nepareizajos. Jums nebūtu nekāda iemesla vai nepieciešamības kritiski izteikties par homoseksuālām attiecībām. Bet ir taču tik forši ieņemt cietēja pozīcijas.

A. Kudors: “Bet, ja konservatīvie saka, ka valstij ir jāaizstāv dabiska ģimene, nevis citi modeļi, tad tā ir homofobija?”

Jā, Andi, ja kāda sabiedrības daļa uzstāj uz to, ka valstij līdzvērtīgi jāaizstāv tikai un vienīgi viņi, uz tā rēķina diskriminējot minoritātes, tā ir homofobija. Raksta sākumā Kudora kungs minēja, ka viņam nav baiļu un naida pret homoseksuāliem cilvēkiem, tajā pašā laikā valstij tomēr esot jāaizstāv “dabiska ģimene”. Acīmredzot jāaizstāv no ļaunajiem homoseksuāļiem, kas vēlas šīs ģimenes sagraut, bet tās jau nav bailes, vai ne?

Nedaudz tālāk rakstā vēl spēcīgākas bailes: “Konservatīvie nevis uzbrūk, bet aizstāvas, jo tieši pretējais spārns mēģina šūpot Latviju kā māju, mēģinot izdrupināt vienu no svarīgiem tās balstiem – izpratni par dabisko ģimeni.”

Kas tad īsti ir šī “dabiskā ģimene”?

Pieņemot, ka konservatīvais spārns šajā jautājumā varētu izvēlēties pievērt acis uz to, ka homoseksualitāte bieži novērojama arī dabā un tā ir kaut kas, kas piemīt jau kopš dzimšanas, nevis kaut kad tiek nolemts prikola pēc, atļaušos minēt, ka “dabiska ģimene” ir maigāks veids kā pateikt “normāla ģimene”. Protams, būtībā arī to iespējams noteikt, vienīgi sekojot indivīdiem guļamistabās.

A. Kudors: “Līdzīgi kā klasiskais Eiropas konservatīvisms sākās ar britu domātāja Edmunda Bērka reakciju uz nejēdzībām, kas sekoja Franču revolūcijai (protams, ne jau viss tur bija slikti), tāpat konservatīvie Latvijā reaģē uz pēdējo gadu mēģinājumiem ignorēt Satversmi, tās preambulu un liela pilsoņu skaita viedokli.”

Tie paši konservatīvie, kuri savas pārliecības nostiprināšanai izmainīja Satversmi un pievienoja tai pašsacerētu preambulu, kas sekulārā valstī uzspiež vienas konkrētas reliģijas vērtības.

Ir diezgan amizanti vērot, kā pieredzējuši politologi piemirst sev izdevīgus faktus un detaļas, lai diskusijā varētu nodarboties ar interneta troļļiem raksturīgo “whataboutism'u”. Proti – saņemot pārāk sarežģītu jautājumu, atbildes vietā censties diskreditēt pretinieka pozīcijas, izvirzot jaunus pretjautājumus un apsūdzības.

Nevienam nebūtu jāmēģina ignorēt Satversmi, ja konservatīvie nebūtu to sačakarējuši. Viņi ir apzināti radījuši konkrētu sabiedrības grupu diskriminējošus apstākļus, bet jebkurus iebildumus pret to tagad sauc par radikālo liberāļu uzbrukumu. Kādam ir iebildumi pret savā virzienā vērstu institucionālo diskrimināciju? Tātad viņš mēģina sagraut “izpratni par dabisko ģimeni”! Smalki.

A. Kudors: “Vārda brīvība attiecas uz visiem, nevajadzētu to liegt nevienai no grupām.”

Jau mirkli vēlāk šo pašu vārdu autors raksta: “Lūk, tas ir atklāts aicinājums diskriminēt Latvijas pilsoņus pēc viņu reliģiskās pārliecības! Vai par šo Veinbergas kundzei nav jāatbild Latvijas likumu priekšā?”

Bet... Kā tad vārda brīvība, Andi? Vārda brīvība ir ļoti jauka un noderīga tad, kad citu ģimenes jānosauc par nedabiskām vai nenormālām pēc tam, kad ielīsts svešās guļamistabās. Bet, tiklīdz šo pašu vārda brīvību izmanto pretējā puse, tā uzreiz jādraud ar tiesu darbiem.

Jo “kritiski izteikties par homoseksuālām attiecībām” ir vārda brīvība un konservatīvo pienākums, bet kritiski izteikties par kristietību vai konservatīvismu ir uzbrukums, pret kuru jāaizstāvas ar draudiem.

Nākas secināt, ka konservatīvisms ir pretrunu pilns. It kā gribas kritiski izteikties par homoseksuālām attiecībām, bet baigi sāp, kad kāds to nosauc par homofobiju. Kāpēc to tik kategoriski noliegt? Es, piemēram, esmu diezgan lepns par saviem uzskatiem, tāpēc grūti izprast tos, kam par savējiem kauns.

Ja tev nepatīk cilvēki tikai tāpēc, ka viņi ir geji, tu esi homofobs. Ja tu uzskati, ka cilvēks nav pelnījis tiesisku aizstāvību tikai tāpēc, ka ir gejs, tu esi homofobs. Un, ja tev par varas makti vajag par kādu izteikties kritiski tikai tāpēc, ka viņš ir gejs, tavu brīnumu – tu esi homofobs.