Ziemeļvidzemes pērle, Malienas Šveice - tā dēvē tūristiem pievilcīgo Alūksnes novadu, kur sniegs uzkavējas ilgāk nekā citviet Latvijā. Tomēr tūrisma skatu kartiņas otrā pusē ir nesakārtoti jautājumi, saistīti ar vietējo iedzīvotāju interesēm. Cilvēki saka, ka novada pašvaldība vairāk domā par tūristiem, ne vietējiem iedzīvotājiem.

Kad startējām no Rīgas, es pa īstam vēl neaptveru, cik tā Alūksne tālu. Nu, zināms, tālāk par Līgatni, domāju. Bet mēs braucam un braucam. Tad sākas visādi Mēri, Krampji, Līzes pasts. Braukt uz laukiem nozīmē doties pagātnē - vietu nosaukumi nāk no laikiem, kad aktuāli bija bendes, velni, vagari, pūķi, zirgu - nevis e-pasti un krogi, kas gan saprotams. Kad iebraucam visnotaļ jaukajā Alūksnes novada Alsviķu pagastā, saraujos.

Manā bērnībā te atradās kaut kāda slikto meiteņu pāraudzināšanas skola un vārds “Alsviķi” nozīmēja pilnīgi pazudušu un nelabojamu cilvēku.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X