„Jaunā Vertera ciešanas“ Gēte izdeva 24 gadu vecumā (1774.gadā) anonīmi. Šis romāns vēstuļu formā bija tiem laikiem pārsteidzošs un negaidīts mīlas kaislību manifestējums tekstā. Runa ir par jaunu vīrieti, kurš nelaimīgi iemīlējies daiļajā Šarlotē. Pēc īsas pasijas sieviete pārtrauc attiecības ar pielūdzēju, saderinās ar citu, bet agrākais pielūdzējs izdara pašnāvību.
Spriežot pēc pētījumiem un atstātajiem tekstiem, viņš bija un paliks zinātnieks un romantikas stūrakmens literatūrā, kurš ar savu daiļradi ietekmējis Ludvigu van Bēthovenu, Feliksu Mendelszonu, Franci Šūbertu un Robertu Šūmani. 1808.gadā viņš pat tikās ar Napoleonu, kurš esot izlasījis „Jaunā Vertera ciešanas“ veselas astoņas reizes. Viņa draugu lokā bija lords Bairons un Frīdrihs Šillers un citi.