Piektdien, 21. maijā jaunajā Izraēlas-Palestīnas konflikta eskalācijas fāzē ir ticis noslēgts pamiers. Lielais jautājums ir – vai tas noturēsies?
Nākotnes prognozēšana ārpolitikas analīzē ir ārkārtīgi nepateicīga. Daudzi komentētāji bieži vien izsaka prognozes, kuras dažādu apstākļu dēļ (piem. valstu nevēlēšanās atklāt visu informāciju vai apzināta sabiedrības maldināšana) izrādās nepatiesas. Es šajā ziņā savu profesijas brāļu un māsu vidū arī neesmu bijis izņēmums un ar šo problēmu saskāros vēl ceturtdien.
Proti – neskatoties uz notiekošajiem mediācijas mēģinājumiem un indikācijām, ka starp Izraēlu un teroristisko grupējumu «Hamas» jau drīzumā varētu tikt noslēgts pamiers, es turpināju ticēt, ka eskalācijas griesti vēl arvien sasniegti nav. Līdz ar to, ir vēl ir pāragri runāt par kaut kāda deeskalācijas ceļa identificēšanu. Uz šādām domām mani mudināja fakts, ka Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu neilgi pēc sarunas ar ASV prezidentu Džo Baidenu (kurā Baidens viņu aicināja deeskalēt situāciju) pauda gatavību militāro operāciju turpināt līdz Izraēlas «drošības mērķu» sasniegšanai. Tāpat arī likās loģiski, ka šo Netanjahu vēstījumu vēl nākamajā dienā pavadīja arī uguns apmaiņa starp abām pusēm, kura šķita tikai turpinām jau iesākto militāro kursu. Tomēr beigu beigās izrādījās taisnība tiem komentētājiem, kuri mudināja Ēģiptes paziņojumus par abu pušu piekrišanu pamieram un tā iespēju stāties spēkā jau piektdien uztvert nopietnāk.
