/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Drudža murgos mētādamies pa piemirkušajiem palagiem kā diloņslimnieks Dostojevska romānā, es nolādēju brīdi, kad manā miesā ieplūda šī viela. Delīrijā čāpstinādams apkaltušās lūpas, vēroju, kā manas gultas kājgalī ar ūdens glāzi ķetnā sēž melns āzis un ļauni smejas par mani un manu neganto imūnsistēmu, kas organismā bija sarīkojusi kaut kādu trešo pasaules atomkaru. Drīz āzis piecēlās, izdzēra ūdeni pats un tikai noteica: “Uzraksti par šito. Būs rēcīgi.”