Pastāv viedoklis, ka vīrietim šodien klājoties smagi. Vīrišķība piedzīvojot krīzi. Par to diskutēja jau pirms 200 gadiem, kad vīrietis tika novērtēts kā pārāk emocionāls, gļēvs agrāk varmācīgo iekarotāju vietā.

Varbūt vaina ir nevis vīrišķības normu pazušanā, bet vīru nespējā pieskaņoties jaunajiem apstākļiem, kad sieva vairs nestāv pie plīts un pieprasa ko vairāk par „ misionāru seksu“. Līdz šim vīrietis ieņēma savu vadoņa vietu un nerūpējas par to, vai uz komandtiltiņa vēl kādam iznāk vietas. Vēl mazāk šādiem personāžiem rūpēja viņu rīcības rezultāts. Laikā, kad vīrišķība nozīmē kauties ar mietiem uz ielas, neviens neuzdrošinās novērtēt vadoņa vai priekšnieka nemaldību vai pieņemto lēmumu rezultātus. Tagad pienākuši citi laiki un jāsāk domāt vai dzimums ir vairāk sociāla konstrukcija nevis bioloģiski noteikts fakts?

CopyLinkedIn Draugiem X