"Ir trīs veidu meli," savulaik rakstīja Marks Tvens. "Meli, lieli meli un statistika." Covid-19 krīzes laikā šī Tvena asprātība apstiprinājusies pārāk daudz reižu.

Lielākā uzmanība līdz šim pievērsta valstu oficiāli apstiprinātajiem inficēšanās un nāves gadījumu rādītājiem. Pirmā statistiskā prioritāte ir acīmredzama - šie dati jāizdala ar iedzīvotāju skaitu, lai saprastu, cik inficēšanās un nāves gadījumu ir uz vienu iedzīvotāju.

Taču oficiālā statistika parasti krietni atpaliek no patiesajiem inficēšanās un nāves gadījumu rādītājiem. Jaunā koronavīrusa nēsātāji par inficētiem tiek uzskatīti tikai tad, ja tiem ir pozitīvs Covid-19 tests vai arī tie tiek hospitalizēti, kamēr nāves gadījumi atspoguļo tikai tos, kam miršanas apliecībā ierakstīts Covid-19.

Atšķiras aplēses par to, cik daudzi inficēšanās un nāves gadījumi netiek pieskaitīti. "The Economist" virsnormas mirstības modelis liecina, ka Covid-19 līdz šim visā pasaulē nogalinājis septiņus līdz 13 miljonus cilvēku, kas ir apmēram trīsreiz vairāk par pašreizējo oficiālo skaitli - 3,5 miljoniem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X