Šī gada 31. maijā Latvija piedzīvoja iespaidīgu precedentu – izrādījās, ka Satversmes tiesas (ST) spriedumi ir tikai rekomendējoši. Proti, tiesas spriedumus, kas nepatīk, var vienkārši nepildīt. Par to parūpējās mans iemīļotais Saeimas konservatīvais spārns – Nacionālā apvienība kopā ar JKP, kas solīja valstī “bezkompromisu tiesiskumu un likuma varu”.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Abas iepriekšminētās partijas kopā ar Saskaņu Saeimas sēdē nobalsoja par priekšlikumu, kas ignorē ST spriedumu un atbalsta Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā.

Satversmes tiesas lēmumu gadījumā acīmredzot bezkompromisu tiesiskums ir vienīgi tajos gadījumos, kad konservatīvās partijas piekrīt tiesas spriedumam. Pat vēl vairāk – Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks lika noprast, ka ST principā pati uzprasījusies:

“Ar uzbrukumu ģimenei pērn novembrī Satversmes tiesa uzkāpa uz ļoti slidenas takas. Šīs institūcijas autoritāte, tostarp Saeimā, šobrīd ir zemāka, nekā tā jebkad bijusi. Tā notiek, kad tiesneši sāk spēlēt politiku.”

Nav skaidrs, kurai ģimenei tiesa uzbruka, un ironiski, ka šādus vārdus raksta cilvēks ar jurista kvalifikāciju, kurš pats sācis spēlēt politikās. Tomēr deputāta doma ir nepārprotama – tā kā ST pagājušajā gadā pieņēma lēmumu, kurš nedanco pēc ģimenisko vērtību stabules, tās lēmumiem var vienkārši sākt spļaut virsū.