Gada sākumā bija pamats cerēt, ka Covid-19 pandēmijai jau redzam galu. ASV jauno inficēšanās gadījumu skaits pēc brīvdienu pīķa sāka kristies, turklāt drīz pēc tam paātrinājās vakcinācijas temps. Lai arī 2021.gada pirmajos mēnešos Eiropa iepalika, aprīlī tas mainījās līdz ar vakcinācijas tempa paātrināšanos.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ne visas vakcīnas ir vienādas. Saskaņā ar kādu vēl oficiāli nepublicētu pētījumu, kurā tika izmantoti iepriekš ievākti dati un statistiskā modelēšana, lai prognozētu septiņu dažādu vakcīnu sniegumu, "Moderna" un "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas - kuras pašlaik ir spēcīgākās no visām, nodrošinot 95% aizsardzību - varētu aizsargāt deviņu mēnešu garumā, savukārt vakcīnas, kuru sākotnējā efektivitāte ir zem 70%, to varētu zaudēt ātrāk. Tās nav labas ziņas plaši izplatītajām "Johnson & Johnson" un "AstraZeneca" vakcīnām.

Kā šīs prognozes savietojamas ar to, ko zinām par dabisko imunitāti? Balstoties uz nesenu Singapūrā veiktu pētījumu, viena atbilde ir tāda, ka dabiskajai imunitātei ir daudz vairāk variāciju nekā imunitātei, kas panākta ar vakcīnu palīdzību. Pētnieki noskaidrojuši, ka Covid-19 pacienti iedalāmi piecās grupās:

  • tie, kuriem antivielas nesasniedz tādu līmeni, lai tās būtu nosakāmas;
  • tie, kuru antivielas ir nosakāmas 20 dienas pēc inficēšanās, bet mazāk nekā 180 dienu laikā vairs nav nosakāmas;
  • tie, kuriem 180 dienas pēc inficēšanās joprojām uzrādās antivielas;