Uzvar komanda, bet zaudē treneris. Jau izsenis šādu teicienu izmanto sporta spēlēs. Tam var piekrist, un var arī nepiekrist. Laukumā dodas sportisti, kuri veido rezultātu, nevis treneris. Taču treneris nosaka, kuri sportisti dosies laukumā un kādi uzdevumi jāizpilda. TVNET rīcībā esošā informācija liecina, ka vairāki Latvijas hokejisti pasaules čempionāta laikā nav bijuši apmierināti ar galvenā trenera Boba Hārtlija pieņemtajiem lēmumiem. "Šķita, ka viņam ir zvaigžņu slimība..."

ABONENTIEM ABONENTIEM

2017. gada rudenī Volvo ledus hallē tikos ar Hārtliju, kurš iepriekšējā vasarā bija vienojies par piecu gadu darba līgumu Latvijas hokejā. Ārkārtīgi laipns, harizmātisks cilvēks, kurš ir gatavs palīdzēt. Tāds bija mans pirmais iespaids par titulēto treneri, kuram CV tolaik bija ieraksti par AHL, NHL un Šveices čempiona tituliem, tagad klāt nācis vēl viens - arī KHL. Viņš intervijas laikā izstaroja lielu pārliecību un zināšanas ne tikai par hokeju, bet arī par psiholoģiju un dzīvi kopumā. Savā ziņā pedantisks, ar stingru darba ētiku.

Atmiņā spilgti palikusi anketa uz septiņām A4 formāta lapām, kas katram Latvijas hokeja izlases kandidātam jāaizpilda, sākot dalību valstsvienības treniņos. "Jautājumi ir par pašnovērtējumu, bērnības elkiem, ģimeni un daudz ko citu. Lai zinātu, ar ko jāsastrādājas, ir jākomunicē. Vēlos noskaidrot, ko katrs spēlētājs ir un ko nav gatavs darīt. Ir jāizveido saikne, iepazīstot spēlētāju un viņa personību," tā man tolaik stāstīja Hārtlijs.