Ar Kristīni jeb, kā viņu zina daudzi, "Vegānu virtuvē" pirmo reizi sarunājāmies 2019. gadā, kad viņa jau aptuveni trīs gadus bija vegāna dzīvesveida piekritēja un jau bija sperti soļi savu recepšu atrādīšanai blogā. Daži gadi, un "Vegāns virtuvē" ir iespiests cietos vākos. 

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kā tev šķiet, vai vārds veģetārs un vegāns joprojām biedē cilvēkus un izraisa skepsi?

Manuprāt, nu jau cilvēki sāk lēnām pierast un šobrīd ir krietni daudz vairāk opciju praktiski visos veikalos un restorānos.

Viens no iemesliem, ko visbiežāk var dzirdēt, kāpēc cilvēkiem būtu grūti pievērsties vegānismam, ir tas, ka nevarētu iztikt bez siera vai citiem produktiem, kas ļoti garšo un ir ierasti maltītēs. Tad nu palīgā nāk šādas opcijas, kas palīdz rast risinājumu. Man personīgi patīk atdarināt šāda veida ēdienus vegāniskā formā, tā ir daļa no ierastajām bērnības garšām un iemīļotajiem ēdieniem. Turklāt bieži vien, ja izvēlies pievērsties vegānismam, tas nenozīmē, ka tev ir pārstājuši garšot dzīvnieku valsts produkti - tu vienkārši meklē alternatīvas, ar kurām atdarināt garšas un tradicionālos ēdienus, piemēram, svētkos.

Grāmatā var atrast burkānlasi, tomāttunci, čia kaviāru, cepeti, kas gatavots no kviešu lipekļa, un Jāņu sieru no turku zirņu miltiem.

Kā ar grāmatas tapšanas procesu – vai visas receptes ir tevis pašas sastādītas un arī fotografētas?

Gan visas receptes, gan foto ir manis pašas veidoti. Ar tiem foto, kuros esmu redzama es, palīdzēja mana otra pusīte. Tāpēc var droši teikt, ka šī grāmata ir 100% sirdsdarbs un esmu tajā ieguldījusi maksimāli daudz savas enerģijas.