Pēc Benjamina Netanjahu 12 varas gadiem Izraēla ir sašķeltāka vairāk kā jebkad, bet valsts iedzīvotāji lielā mērā ir zaudējuši cerību, ka Izraēla vienlaicīgi var būt ebreju un demokrātiska valsts. Vai jaunā Izraēlas valdība, ko lielā mērā vieno vien nepatika pret visilgāk amatā bijušo premjerministru, spēs atgūties no Netanjahu atstātā mantojuma?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Benjamins Netanjahu Izraēlas vēsturē ieies kā politiķis, kurš leģitimēja arābu partiju līdzdalību Izraēlas valdībā. Gatavs uz jebko, lai saglabātu varu.

Šis apstāklis arī varētu būt uzskatāms par paša Netanjahu klupšanas akmeni, jo jaunā koalīcija, ko izveidoja Netanjahu politiskie oponenti, bez musulmaņu partijas “Ra’am” nebūtu pietiekami plaša, lai atņemtu varu Netanjahu.

Tas nav vienīgais iemesls, kāpēc jaunā Izraēlas koalīcija nebūtu iespējama, ja nebūtu Netanjahu. Astoņas ideoloģiski atšķirīgas partijas vienoja viena kopīga lieta - vēlme atņemt varu Netanjahu. Daļa jaunās koalīcijas ir bijušie Netanjahu partneri, kurus atsvešināja Netanjahu narcistiskā, valdonīgā un bieži vien apkaunojošā uzvedība. Bijušajiem partneriem pēdējais piliens uzticības zaudēšanā bija Netanjahu izvirzītās apsūdzības korupcijā.

Nesenais jaunais vardarbības vilnis starp Izraēlu un palestīniešiem šķietami vēl vairāk atsvešināja daudzus amerikāņus. Kas ir vēl svarīgāk, tā bija sāpīga “pamošanās” pašam Netanjahu, kurš uzskatīja, ka palestīniešu nacionālisma jautājums ir pilnībā atrisināts.