Kamēr bērnu un jauniešu mentālās veselības aprūpes sistēma “maļ” pēc vecajiem standartiem un par apreibinošām vielām ar jauniešiem runā diskursā “aizliegt” un “sodīt”, kaut kur pusaudži rīko ballīti, kurā salietojas psihotropos medikamentus un gaida, kā nu kurš reaģēs. Par to, kā mainījusies apreibināšanās “mode”, kāpēc iepriekšējās palīdzēšanas metodes vairs neder un kāda ir mūsdienīga psihoterapija, saruna ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju, pusaudžu psihoterapeitu Nilu Konstantinovu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Igaunijā 15-16 gadu vecu jauniešu vidū pieaugusi miega un nomierinošo zāļu lietošana no 9% 2015. gadā līdz 15% 2019. gadā. Pēc 21 gadu vecā puiša nāves no Xanax un kodeīna maisījuma izrādījās, ka medikamentu lietošana apreibināšanās nolūkā Igaunijas jauniešu vidū ir izplatīta - sociālajos tīklos tika atrastas grupas, kurās jaunieši dalās iespaidos un informācijā, kā tikt pie tabletēm. Kāda ir situācija Latvijā?

Tāpat kā citur Eiropas Savienībā (ES), Latvijā, visticamāk, ir līdzīgi. Par to liecina klīniskā pieredze - kādu iemeslu dēļ jaunieši nonāk slimnīcā un ko viņi stāsta pie mums centrā. To apliecina arī policijas statistika - recepšu medikamenti ir pārspējuši amfetamīnu, kas tradicionāli bijusi otra populārākā lieta, kas tiek lietota.