Nebras debesu disks tiek uzskatīts par senāko naksnīgo debesu atainojumu, kuru izveidojušas cilvēka rokas. Tas veidots vēlajā bronzas laikmetā aptuveni pirms 3600 gadiem un to joprojām var izmantot, lai mērītu saules leņķi saulgriežos.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kas ir Nebras debesu disks?

Daudzi pētnieki uzskata, ka Nebras disks ir senākais zināmais artefakts, kas reālistiski ataino kosmosu. Iespējams, tas ir sens astronomiskais mērinstruments, kas lietots, lai noskaidrotu labāko laiku, kad sēt un novākt labību. Zināms, ka Eiropā netrūkst dažādu senu monumentu, kas lietoti, lai noteiktu un atzīmētu vasaras un ziemas saulgriežus. Slavenākie no tiem ir Stounhendža Anglijā un Ņūgreindža Īrijā.

Bronzas laikmeta cilvēki bija zemkopji, tāpēc metodes, lai noskaidrotu labāko laiku ražas sēšanai un novākšanai, bija vitāli nepieciešamas. Viens no veidiem, kā to izdarīt, bija izmērīt saules pozīciju sallēktā un saulrietā. Pētnieki uzskata, ka Nebras debesu disks bija instruments, ar kuru tieši to arī varēja izdarīt.

Šīs idejas pārņemts, pētnieks Volfhards Šlossers izmērīja, ka leņķis starp abām zelta arkām katrā diska pusē ir 82 grādus liels. Pārsteidzoši, bet izrādījās, ka no Mitelberga kalna, kura nogāzē tika atrasts disks, saule saulgriežos atrodas 82 grādu leņķī pret horizontu.

Šlossers beigu beigās secināja, ka Nebras debesu disks patiesi tika izmantots, lai noskaidrotu, kad ir saulgrieži. Tas savukārt liecina, ka Bronzas laikmeta cilvēki spēja radīt daudz sarežģītākus astronomiskos instrumentus, nekā uzskatīts iepriekš.