Visi noteikti atceras to klasisko astoņdesmito un deviņdesmito gadu bojeviku scenāriju. Kāda ļaundaru vai teroristu grupa saņem gūstā ķīlniekus un apmaiņā pret tiem pieprasa kaudzi naudas, kā arī automašīnu, helikopteru vai lidmašīnu, lai varētu aizlaisties nezināmā virzienā. Absolūti identisks scenārijs šobrīd notiek realitātē, vienīgi teroristu lomā ir vakcinācijas pretinieki, bet no viņiem atpirkties ir spiesta visa valsts.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ja kādam šis salīdzinājums nešķiet korekts, iesaku palasīt kāda gaišzilā un pūkainā sporta kostīmā tērpta deputāta ierakstus par Dāvida zvaigzni.

Lai arī ikvienam ir diezgan līdzvērtīgas iespējas iegūt izglītību, atrast darbu un godīgi pelnīt iztiku, teroristiem filmās vienmēr šķiet, ka viņiem vienkārši tāpat vien pienākas citu nauda. Tikai tāpēc, ka viņiem ir ieroči un gūstekņi.

Līdzīgi, arī vakcīnu pretiniekiem ir identiskas iespējas iegūt visas tās pašas privilēģijas, kas ir vakcinētajiem iedzīvotājiem. Tomēr viņi uzskata, ka tās pienākas tāpat vien – par skaistām acīm. Viņu ieroči ir dezinformācija, nesasniedzama pūļa imunitāte un skaļš stulbums. Viņu ķīlnieki ir visa pārējā valsts.

Protams, kā jau ikvienā ķīlnieku krīzē, arī šodienas gadījumā daudzi svārstīgākie iedzīvotāji piedzīvo tā saukto Stokholmas sindromu. Proti – psiholoģisku parādību, kad ķīlnieks izrāda empātiju vai simpātiju pret sagūstītājiem un dažkārt tos arī aizstāv.