Cilvēki mēdz pirkt brīvdienu mājas, kurās viņi uzturas vien pāris dienas gadā. Kā būtu ar māju, kurā neuzturēsies nekad? Un kura patiesībā nemaz nepastāv? Cilvēki pārdod un pērk mākslas darbus, publikācijas, mēbeles un pat mājas, kas pastāv tikai virtuālajā realitātē. Modīga ģeķība vai nākotne?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Digitāli kolekcionējamo priekšmetu tirgus, kur virtuāli objekti tiek pārdoti kā “neaizstājami marķieri” jeb NFT (non-fungible token), šogad ir eksplodējis, it īpaši, kad martā Lielbritānijas izsoļu nama “Christie’s” rīkotajā tiešsaistes izsolē tika pārdots mākslinieka Maika Vinkelmana jeb Beeple mākslas darbs “Everydays: the First 5000 Days” par 69,3 miljoniem ASV dolāru. Tāpat martā arī Twitter izveidotājs Džeks Dorsijs pārdeva savu pirmo tvītu kā NFT par gandrīz trīs miljoniem ASV dolāru.

Digitālo objektu tirgus popularitāti izpelnījies ne tikai ārzemēs, bet arī pie mums. Kiwie, viens no vadošajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kura vārds ir izskanējis arī ārvalstīs, atklāja jaunu mākslas darbu sēriju, izmantojot NFT - un tādējādi piesakot savus darbus digitālajā tirgū.

Taču virtuālajā tirgū līdzās dažādiem mākslas darbiem un šķietami jau visiem aizmirstajam Nyan Cat video uzplaukst arī nekustamais īpašums, arhitektūra un dizains.

Hriš Lotlikars, paplašinātās realitātes virtuālās pasaules “SuperWorld” līdzdibinātājs un izpilddirektors, sacīja, ka uzņēmums jau 2021. gadā ir pārdevis tūkstošiem īpašumu, lietotājiem virtuālajā nekustamā īpašuma platformā iztērējot vidēji ap 2000 ASV dolāriem.

“SuperWorld” iespējams iegātāties vairāk nekā 64 miljardus virtuālo zemesgabalu, kas ģeogrāfiski kartēti uz Zemes. Katrs zemesgabals ir 100m x 100m liels taisnstūris, kas ir aptuveni vienā izmērā ar Yankee stadionu. Teorētiski personai var piederēt virtuāla zeme, kas aptver Eifeļa torni, Romas Kolizeju vai galvenos komercīpašumus Manhetenas lejasdaļā. Vai arī, ja esat nostalģiski noskaņoti, – jūsu bērnības mājas NFT.