Jāatmet cerības, ka Donalda Trampa haotiskā aiziešana no Baltā nama atjaunos vismaz mazumiņu miera pasaulē. Jau tagad vērojams jauns un bīstams drauds - "ģeopolitika" atgriežas kā spēks, kas diktē starptautisko drošību.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Notikumi visbiežāk tiek apzīmēti ar vārdu "ģeopolitika", pasniedzot tos kā veco problēmu jaunās izpausmes. Piemēram, tiek uzskatīts, ka Krievija turpina padomju tradīciju izmantot enerģētikas eksportu, lai padarītu padarītu citas valstis no tās atkarīgas. Tātad "Nord Stream 2" no jauna izspēlē prezidenta Ronalda Reigana cīņu pret Vācijas iesaisti padomju cauruļvada izbūvē pirms 40 gadiem. Blinkens to dēvē par "Krievijas ģeopolitisko projektu ar mērķi sašķelt Eiropu".

Ģeopolitika vienmēr bijis daudznozīmīgs jēdziens, kas izmantots gan nevainīgiem, gan arī ļaunprātīgiem mērķiem.

Dažiem tā ir neskaidra nojauta par noteiktiem ģeogrāfijas diktētiem apstākļiem. Savukārt citiem tas liek slīgt ģeogrāfiskajā determinismā, paredzot nebeidzamus konfliktus, kuros vietai ir lielāka nozīme nekā idejām. Jēdziena bīstamība slēpjas tajā ietvertajā nihilismā - tas liek pieņemt, ka nevienam nevar būt patiesas intereses par vērtībām, jo nav tāda vispārējā labuma.