Leģendārie latviešu rakstnieki un dzejnieki, kurus pazīstam tikai kā granītā cirstus pieminekļus vai tēlus no melnbaltām fotogrāfijām, savulaik, gluži kā mēs, ir dzīvojuši savu cilvēcisko dzīvi: ēduši, dzēruši un alkuši pēc mīlestības. Vai zināji, ka Fricim Bārdam garšojušas putraimdesas, Jānim Porukam savu reizi paticis iemalkot glāzi vīna komplektā ar smalku cigāru, bet Eduards Veidenbaums uzskatījis, ka ēšana traucē cilvēkam sasniegt cēlus mērķus?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Sadarbībā ar muzeju speciālistiem, pirmajā stāstā iepazinām Kārļa Skalbes, Rūdolfa Blaumaņa un Zentas Mauriņas ēdienkartes un kaislības, bet otrajā stāstījām par Raiņa 10 olu diētu, taupīgo kaķumīli Upīti un Jaunsudrabiņa bērnības gardumiem. Esam saņēmuši atzinīgus vārdus no skolu pedagogiem, kuri materiālu atzinuši par ļoti noderīgu saistošāka mācību satura veidošanā, tādēļ turpināsim stāstus par latviešu dižgariem, šoreiz uzzinot, kādi bija Veidenbauma, Bārdas un Poruka ēšanas paradumi.

Kas zināms par Veidenbauma ēdienkarti?

Eduarda Veidenbauma (1867-1892) vārds un viņa trauksmainie dzejoļi – nu, vismaz viens, par to, ka “uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks”, ir pazīstami ikvienam, kurš skolā apmeklējis latviešu literatūras stundas.

“Ziņas par Veidenbauma mīļākajiem ēdieniem ir visai trūcīgas - tikai atsevišķas norādes par to, ko ēduši Veidenbauma mājās "Kalāčos" un atzīmes dienasgrāmatā pat to, cik bieži bijušas ēdienreizes studiju laikā Tērbatā,” stāsta Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" vadītāja Andra Ķīse.

No Alfona Vilsona grāmatas “Veidenbauma dzīve” (izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1967. 15.lpp.) ir zināms, ka Veidenbaumam, studējot Tērbatā, reizēm ar naudu bija diezgan grūti, tāpēc ir gadījies arī kādu laiku iztikt tikai ar skābiem kāpostiem.