Dzimuma identitāte ir sociāli konstruēta vai bioloģiski noteikta?

Nesenie Ungārijā pieņemtie likumi, kas aizliedz homoseksuālisma “propagandu” skolās, šķiet, ir bijis kā spēriens zem jostas vietas arī lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Kāpēc sabiedrība, kas augstu vērtē brīvību un šķietami rūpējas par diskriminācijas mazināšanu, tik ļoti uztraucas, ka cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti varētu apdraudēt viņu dzīvesstilu? Ar ko atšķiras dzimums un dzimte, un kas ir sociāli konstruēta identitāte? Lai labāk izprastu šos jautājumus, TVNET vērsās pie filozofa un publicista Arta Sveces, kā arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Elvīras Šimfas.

Šimfas ieskatā šāds diskurss, ka cilvēki varētu būt tiesīgi noteikt savu dzimti, destabilizē to tradicionālo lomu sadalījumu, pēc kura vadās tik daudzi sabiedrības locekļi. “Tā ir sabiedrības struktūra, kas ir veidojusies ļoti ilgā laikā posmā un pretendē uz to, ka tā varētu būt “pareiza”, ” atklāj filozofe. Šimfa arī norāda, ka sabiedrībā, kurā ir noteikts lomu sadalījums un raksturojums, indivīds, kas rīkojas pretrunā ar to, apstrīd nevis citu cilvēku izvēli, bet gan sabiedrības iekārtu kopumā. “Izvēlēties savu identitāti un veidot to pretrunā ar kaut kādiem dabiskiem vai dievišķiem, vai citiem objektīviem likumiem, kuru sabiedrības vairākums uzskata par pareizu un normālu, nozīmē apdraudēt šī sabiedrības vairākuma pasauli, nevis tikai viņu konkrēto dzīves modeli,” izsakās Šimfa.