Latvijas sportisti, ieskaitot panākumus okupācijas gados zem PSRS karoga, izcīnījuši astoņas olimpiskās medaļas šķēpmešanā. Vai esam šīs vieglatlētikas disciplīnas lielvalsts? Un kādas izredzes mūsu šķēpmetējiem pacīnīties par godalgām šovasar Tokijas olimpiskajās spēlēs?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Latvijas šķēpmešanas panākumi olimpiskajās spēlēs atrodami jau tālajā 1956. gadā, kad Inese Jaunzeme izcīnīja zelta medaļu Melburnā, kļūstot par mūsu valsts pirmo olimpisko čempioni. Savukārt pēc četriem gadiem Romas olimpiskajās spēlēs triumfēja Elvīra Ozoliņa, kura pārstāv šķēpmetēju ģimeni - viņas vīrs bija šī sporta veida leģenda Jānis Lūsis, un arī dēls Voldemārs nodarbojās ar šķēpmešanu.

Arī vīru konkurencē Latvijai ir divi olimpiskie čempioni šķēpmešanā - Jānis Lūsis (Mehiko, 1968. gadā) un Dainis Kūla (Maskava, 1980. gadā). Viens no visu laiku pasaulē izcilākajiem šī sporta veida pārstāvjiem Jānis Lūsis izcīnīja arī olimpisko sudrabu un bronzu (attiecīgi 1964. gadā Tokijā un 1972. gadā Minhenē).

Latvijas neatkarības gados izcīnītas divas olimpiskās godalgas - Vadims Vasiļevskis panākumu guva 2004. gadā Atēnās, bet 2008. gadā to atkārtoja Ainārs Kovals. Viņi abi ieguva sudraba medaļas. Savukārt nesenākā vēsturē vērts atgādināt par 2016. gadu, ka Eiropas čempionātā triumfēja Zigismunds Sirmais.