Gadiem ilgušas ultravaļīgas fiskālās un monetārās politikas ir nolikušas globālo ekonomiku ceļā uz lēnu katastrofu, kas pienāks jau tuvāko gadu laikā. Kad sabrukums pienāks, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu stagflācija tiks apvienota ar pēc 2008.gada piedzīvotu nekontrolējamu parādu krīzi, nostādot vadošās pasaules centrālās bankas teju neiespējamā situācijā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Šobrīd, kad globālo parādsaistību līmenis ir aptuveni trīs reizes augstāks nekā septiņdesmitajos gados, antiinflācijas politika var izraisīt nevis recesiju, bet vispārēju depresiju.

Šādos apstākļos centrālās bankas būs “nolādētas”, ja tās kaut ko darīs, un “nolādētas”, ja nedarīs neko. Tikmēr daudzas valdības nonāks uz maksātnespējas sliekšņa, kas nozīmē, ka tās nevarēs glābt bankas, uzņēmumus un mājsaimniecības.

Ņemot vērā esošo situāciju, šī katastrofa, kas lēnām tuvojas, ir šķietami nenovēršama. Septiņdesmito gadu stila stagflācija drīz satiksies ar pēc 2008.gada ēras parādu krīzi. Jautājums ir nevis vai, bet gan kad tas notiks.