/nginx/o/2021/07/26/13946142t1h89f0.jpg)
Bezmiegs. Kāds priecājas, ka, būdams nomodā, var izdarīt daudz vairāk nekā ierasts, bet kādam citam bezmiegs būs kā galvassāpes, kuras tikai rada papildu stresu. Par bezmiegu kā tādu ir jārunā galvenokārt izpratnes un prevencijas dēļ. Neapšaubāmi, kvalitatīvs miegs ir svarīgs.
Kas attiecas uz bezmiegu kopumā, pētījumā* noskaidrots, ka ģenētikas ietekme uz bezmiegu nav tik izteikta, tie ir vidēji divdesmit pieci procenti, savukārt apkārtējas vides ietekme – veseli septiņdesmit pieci procenti. Principā var secināt, ka tikai viena pati predispozīcija nespēlē galveno lomu bezmiega attīstībā. Vienmēr arī iesaistīts kāds papildu faktors. Bezmiegs tiek asociēts arī ar trauksmainību. Te gan jāmin, ka pētījumos pierādās, ka bezmiegs attīstās lielākajā daļā gadījumu vienlaicīgi vai pēc trauksmes izraisītiem traucējumiem. Jau pieminētajā pētījumā parādās, ka gēni, kas sastopami pacientiem ar bezmiegu, ir sastopami arī cilvēkiem, kuriem diagnosticēta ģeneralizēta trauksme. Principā secinājums ir loģisks, jo trauksme ietver sevī bezmiega simptomātiku, kā arī vēl papildus citus traucējumus. Interesanti, ka ar depresiju ir mazliet citādi, jo ne visi gēni, kas sastopami pacientiem ar bezmiegu, ir arī sastopami tiem, kam diagnosticēta depresija.
Par bezmiegu runā kā par atsevišķu traucējumu, kaut arī, ārstējot bezmiega radītos traucējumus, var palīdzēt mazināt arī depresijas simptomātiku.