Vai vārda brīvībai pienākušas beigas jeb kāda ir robeža starp viedokļa paušanu un naida runu

Vārda brīvība ir princips, kuru ir dzirdējis ikviens. Nereti tiek apgalvots, ka vārda brīvība ir viens no galvenajiem demokrātijas stūrakmeņiem. Tā ir iespēja cilvēkiem ļaut paust savu politisko, reliģisko vai kādu citu pārliecību, nebaidoties, ka pret tiem varētu vērst represijas. Daudzi savā pārliecībā uzskata, ka vārda brīvība ir absolūta, un aiz tās var slēpties arī ar ksenofobiskiem, homofobiskiem vai cita veida izteikumiem, kuri citkārt ir traktējami kā naida runa.

Tāpat savā darbā Mills arī uzsvēra, ka "patiesība tiek atvasināta no aplamībām". Proti, viņš uzskatīja, ka, meklējot patiesību, viens no svarīgākajiem elementiem ir tieši dažādu savstarpēji konfliktējošu viedokļu apspriešana un pārrunāšana, jo tikai tādā veidā iespējams nonākt pie konkrētas patiesības. Savukārt mūsdienu amerikāņu filozofs Noams Čomskis pauda pārliecību: ticēt vārda brīvībai nozīmē ticēt arī viedokļiem, kuriem tu nepiekrīti vai pat kurus nicini. Čomskis atsaucas uz tādiem diktatoriem kā Staļins un Hitlers, apgalvojot, ka viņi ticēja runas brīvībai tikai tiktāl, ciktāl paustie uzskati sakrita ar viņu pārliecību.