Jo spēcīgākas klimata pārmaiņu izpausmes pieredzam, jo vairāk nākas domāt par bezprecedenta ģeoinženierijas risinājumiem vides problēmu risināšanā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Karstā vasara ar degošiem mežiem Sibīrijā un Ziemeļamerikā, kūstošām automašīnām Tuvajos Austrumos, kā arī pēkšņām, spēcīgām vētrām un lietavām Eiropā atkal likusi zinātniekiem aktīvi diskutēt par klimata pārmaiņu izpausmēm un cilvēces iespējām tās ietekmēt. Priekšlikumu vidū ir gan steidzīgāka cilvēces ieradumu maiņa, samazinot ietekmi uz vidi, gan radikāli ģeoinženierijas risinājumi, kas teorētiski varētu palīdzēt atdzesēt atmosfēru, taču varētu atnest arī vienu otru neparedzētu pavērsienu.

Ikviens izjūt sasilšanu

Vēl nesenā pagātnē mūsu pusē cilvēki ironizēja par globālo sasilšanu un pat ar neslēptu prieku gaidīja klimata maiņu, lai izbaudītu Vidusjūras kūrortu apstākļus tepat pie Baltijas jūras, bet šovasar smiekli nāk reti kuram. Karstākā vasara novērojumu vēsturē ir pamatīgi pacepinājusi ikvienu, no tveices ļaujot patverties vien ar gaisa kondicionētāju aprīkotās telpās vai automašīnās. Citur situācija ir vēl skarbāka, un dažādi klimata modeļi rāda, ka Zeme sasniegusi stadiju, kad ar līdzšinējām metodēm tās atdzesēšanā vairs nevar palīdzēt.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests šogad nāca klajā ar visnotaļ biedējošu mērījumu, ka oglekļa dioksīda koncentrācija Zemes atmosfērā par 150% pārsniedz to līmeni, kāds bija pirms industrializācijas laikmeta. Tās attīrīšanai ir tikai viens ceļš – samazināt piesārņojumu. Ja vēlamies izglābt savu planētu, cilvēcei līdz 2050. gadam ir pilnībā jāaptur izmešu radīšana.