Par izdegšanas sindromu šobrīd runā visi – gan jomas speciālisti, gan cilvēki, kuri vēlas preventīvi nodrošināt iespēju strādāt nepārpūloties. Tiek runāts par to, ko darīt gadījumos, ja esi jau ierauts emociju, stresa, noguruma akacī, kā arī par to, kā sevi pasargāt, visā ievērojot mērenību.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nav iespējams runāt par to tikai Latvijas kontekstā, jo neesam izolēta valsts. Tendences, kas ir attīstītākās valstīs, lielākā vai mazākā mērā ienāk arī Latvijā. Šobrīd var tikai prognozēt, kā tas viss attīstīsies tālāk. Eiropas Savienībā personas datu vākšana var notikt tikai ar konkrētās personas skaidru piekrišanu. Amerikas Savienotajās Valstīs savukārt darba devējam ir liegts pārtvert savu darbinieku informāciju un elektroniski nosūtītās ziņas. Ķīnā, kā redzams, šādu ierobežojumu nav, līdz ar to uzraudzības darbavietās pieaug.

Ķīnā IT jomas kompānijās ieviesta un darbojas monitorēšanas sistēma "Trešā acs". Sistēma apkopo informāciju no ofisos esošajām novērošanas kamerām, kā arī katra darbinieka portatīvā datora. Ar to ir iespējams sekot līdzi visām darbībām reālajā laikā, ko veic katrs programmētājs. Tiek fiksētas visas darbības – katrs čats, ziņa, e-pasts, aktivitāte interneta pārlūkā un pat katra dokumenta korekcija. Sākotnēji šādu algoritmu lietoja uzņēmumi, tādi kā Alibaba Group un Meituan, ar mērķi vadīt darbiniekus, kuri strādā noliktavās vai ēdiena piegādes jomā. Daļa kompāniju ir gājušas soli tālāk – sistēma uzstādīta arī labierīcību telpās. Interesanti, kāda veida informāciju iegūst no šādas sistemātiskas monitorēšanas konkrēti labierīcībās? Dzimstības monitorings? Izrādās, ka ar programmas palīdzību tiek analizēta aizdomīga uzvedība, kas ietver darba meklēšanas platformu vai video straumēšanas vietņu apmeklēšanu. Arī tad, ja tas tiek darīts pusdienu pārtraukumā. 2020. gadā TikTok konkurējošā kompānija pie katras tualetes kabīnes izlēma uzstādīt atpakaļskaitīšanas taimeri. Ja kabīne ir aizņemta ilgāk par dažām minūtēm, atskan signāls. Līdzīga sistēma jau darbojas kompānijas Alibaba birojā.

Jebkura lēmuma pieņemšana balstās uz datiem, līdz ar to teikt, ka paši dati būtu kaut kas slikts, nebūtu korekti. Jautājums ir par datu izmantošanu un analīzi. Aktuāls jautājums ir par to, ko vēlas redzēt un kā vēlas pozicionēt analizējamo materiālu. Jau pieminēto Ķīnas kompāniju kontekstā apkopotie dati kādam palīdz virzīties augstāk pa karjeras kāpnēm, bet kādam tiek samazināts atalgojums. Tiek runāts par to, ka, balstoties uz šāda veida informāciju, cilvēks var tikt atlaists arī no darba. Uzņēmumos tiek izskaustas šķietami liekas aktivitātes. Cik ilgi kāds var būt efektīvs pārcilvēks? Ne velti pārstrādāšanās līdz bezsamaņai un pašnāvības ir pietiekami liela problēma. Pēc statistikas datiem, Ķīnā katru gadu 600 000 cilvēku mirst no fiziskas un garīgas pārslodzes darbā.