“Agrāk teiciens ”laba cilvēka vajag būt daudz” bija mans dzīves kredo, bet visam ir savs mērs. Brīdī, kad labummetrs uzrādīja veselus 116 labumus, nolēmu, ka ir laiks kaut ko mainīt. Jedritvai kociņ, tikai 29 gadi uz pleciem un veseli 116 kilogrami uz 182 centimetriem!” sākumpunktu savā ceļā caur ērkšķiem un zvaigznēm atceras Artūrs Jākobsons. Vien astoņos mēnešos viņam ir izdevies paveikt to, par ko sapņo daudzi, – atbrīvoties no 34 kilogramiem liekā svara un locītavu sāpēm.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Jaunais vīrietis šobrīd dzīvo, kā pats smej, “pie elfiem un troļļiem tālajā Islandē”, tādēļ saruna, kurā Artūrs atklāj savu iespaidīgo tievēšanas veiksmes stāstu, notiek attālinātā formātā.

Vai liekais svars tev bija jau kopš bērnības?

Bērnībā īsti kunkulis nebiju, bet bija aiz kā saķert. Straujāks svara pieaugums sākās pēc vidusskolas, tomēr basketbola sekcija turēja kaut kādos rāmjos: 3-4 treniņi nedēļā 12 gadu garumā un spēles deva savu, lai svari nerādītu vēl lielāku ciparu.

Ja godīgi, problēmas īsti nejutu, varēju gan uzkapāt basīti, gan uzkāpt pa trepēm uz piekto stāvu. Tiesa gan, atelpa uzkāpjot bija kā vecam ģedam. Jā, jā - zinu, teiksiet, ka tas no smēķēšanas. Tomēr manā gadījumā pie vainas bija liekie kilogrami. To man bija tik daudz, ka varētu atdot labdarībai, bet neviens jau neņēma. Visi gudri, zina, ka par velti tikai siers peļu slazdā!

Kāda bija tava iepriekšējā tievēšanas pieredze?

Dzirdēts bija par daudz ko, izmēģināju arī populāro pārtrauktās badošanās metodi, bet kaut kā neaizgāja. Visas izmēģinātās diētas labāk neuzskaitīšu, jo nav ko cilvēkiem jaukt galvu.

Atskatoties uz sevi posmā pirms svara zaudēšanas, kā tev šķiet, ko tu darīji nepareizi?

Par daudz kustināju muti, kas piebāzta ar “nepareiziem”, neveselīgiem produktiem. Neinteresējos un neko nezināju par produktu uzturvērtībām un sastāvu. Ēdu kā profesionāls spēkavīrs un tērēju kalorijas kā lācis, kas gatavojas ziemas miegam. Tikai es gatavojos “ziemas miegam” veselus deviņus gadus. Rezultāts bija tāds, ka pat Čukotkā būtu izdzīvojis bez kažoka.

Kādi iepriekš bija tavi ēšanas paradumi un ikdienas ēdienkarte?

Paradumi izveidojās tikai pēdējo astoņu mēnešu laikā, jo agrāk man bija vienalga, ko, cik un kad ēst. Galvenais bija uzliet pa virsu majonēzi, pieliet kečupu, un tad kartupeļi ar miltos apceptu karbonādi kļuva par dievu ēdienu. Un pēc ēšanas, protams, vajadzēja atlaisties dīvānā, jo kustēties grūti. Tagad man to negribas pat atcerēties...