Pēc raksta, kurā uzdevu nepatīkamus jautājumus par atsevišķu sportistu nepieciešamību piedalīties olimpiskajās spēlēs, saņēmu lielu daudzumu naidīgu komentāru. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka turpināšu par sportistiem un sportu izteikties tālāk.
Nesen aizdomājos par to, ka pasaule nepārtraukti attīstās, visapkārt viss tiek pilnveidots un padarīts arvien labāks, bet daudzi sporta veidi palikuši nemainīgi jau gadu desmitiem, ja ne simtiem. Vienas un tās pašas garlaicīgās skriešanas, peldēšanas, šķēpu mešanas un zirgu jāšanas. Vienīgais, kas mainījies, – sportistu inventārs.
3x3 basketbols ir lielisks piemērs tam, kā sportu padarīt daudzkārt aizraujošāku. Tā vietā, lai divas stundas skatītos, kā bariņš cilvēku skraida pa laukumu, – 10 minūtes ellīgas spriedzes un spēle jau galā. Tas ir gluži kā tāds basketbola koncentrāts. Kā esence. Līdzīgi ir ar telpu futbolu.
Skaidrs, ka cilvēki pārsvarā iedalās divās daļās – tādos, kurus sports neinteresē nemaz, un tādos, kuri gatavi skatīties un sekot līdzi teju vai jebkuram sporta veidam. Ir ļoti maz cilvēku, kuri seko līdzi tikai vienam pašam sporta veidam, piemēram, badmintonam, un viss pārējais sports viņiem ir dziļi vienaldzīgs.