Vakcinācija ir labākā aizsardzība pret Covid-19, un pierādījumu tam ir ārkārtīgi daudz. Lai arī aizsardzība pret inficēšanos un transmisiju nav garantēta - īpaši, kad pasaulē plosās delta paveids -, vakcinēšanās ļoti ievērojami samazina smagas slimības, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19. Tātad visaptveroša vakcinācija būs atslēga, ar kuru atbildīgas valdības varēs atvieglot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus un turpināt ekonomisko atkopšanos. Taču tas aizvien vairāk izskatās pēc nesasniedzama mērķa.
Pētnieki aprēķinājuši - lai izbeigtu pandēmiju, vakcinētiem (vai citādā veidā imūniem pret Covid-19) jābūt 70 līdz 85% sabiedrības. Taču pat Izraēlā, kas šī gada sākumā bija pasaules līdere, vakcinēto iedzīvotāju skaits apstājies pie nedaudz vairāk par 60%. ASV pašlaik vakcinēta tikai aptuveni puse iedzīvotāju, bet vakcinācijas temps palēninājies no 3,2 miljoniem devu dienā aprīlī līdz mazāk nekā 700 000 devu dienā augusta sākumā.
ASV gadījums ir īpaši interesants, jo vidējais vakcinēto skaits valsts līmenī neatspoguļo lielās atšķirības, kas pastāv socioekonomisko grupu un štatu starpā. Masačūsetsā un Menā pilnu vakcinācijas kursu izgājuši vairāk nekā 63% iedzīvotāju, savukārt Misisipi un Alabamā - tikai 34%. Pilsētu un apgabalu starpā atšķirības ir pat vēl lielākas.
Problēma slēpjas nevis vakcīnu pieejamībā, bet gan vēlmē vakcinēties. Bieži novērots, ka vismaz ASV gatavība vakcinēties korelē ar politisko pārliecību. Aptaujas liecina, ka vakcinējušies tikai 54% pilngadīgo republikāņu, kamēr demokrātu rindās šis rādītājs ir 86%. Apgabalos, kuri 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanās balsoja par republikāni Donaldu Trampu, vakcinācijas rādītāji ir par vairāk nekā 10% zemāki nekā tajos apgabalos, kuru iedzīvotāji balsoja par demokrātu Džo Baidenu.