Aukstā kara laikā ASV lielā globālā stratēģija koncentrējās uz Padomju Savienības savaldīšanu. Savukārt šobrīd vērojamā Ķīnas nostiprināšanās globālajā arēnā nozīmē, ka ASV un tās sabiedrotajiem jāizstrādā stratēģija, kas nevis cenšas gūt pilnīgu uzvaru pār eksistenciāliem draudiem, bet gan piedalīties konkurences cīņā, kurā ir vieta gan sadarbībai, gan sacensībai.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Četras desmitgades ilgušais Aukstais karš bija nemitīgs divu pretpolu - ASV un Padomju Savienības - pretnostatījums. Tomēr deviņdesmitajos gados, pēc Padomju Savienības sabrukuma, ASV zaudēja šo pretpolu. Pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais centās šo vakuumu aizpildīt ar stratēģiju, kas paredzēja globālu karu pret terorismu. Tomēr šī stratēģija izrādījās visai neskaidra un noveda pie ilgstošas ASV iesaistes karadarbībā Afganistānā un Irākā.

Savukārt 2017.gads iezīmēja ASV atgriešanos pie superlielvaru konkurences cīņas, šoreiz ar Ķīnu.

Visaptverošas stratēģijas ietvaros lielvaru konkurences sacensībai ir priekšrocības, kas ļauj koncentrēties uz galvenajiem draudiem Amerikas drošībai, ekonomikai un vērtībām. Terorisms joprojām ir neatrisināta problēma, kas ASV arī turpmāk jāuztver ļoti nopietni, tas rada mazākus riskus nekā konkurējošas lielvaras. Terorisms ir kā austrumu cīņa džiu-džitsu, kurā vājākais pretinieks pavērš stiprākā pretinieka spēku pret viņu pašu. 11.septembra teroraktos dzīvību zaudēja vairāk nekā 2600 amerikāņu, tomēr “nebeidzamie kari”, ko ASV sāka reaģējot uz šiem uzbrukumiem, ir prasījuši vēl vairāk dzīvību un izmaksājuši triljoniem dolāru.

Lai arī prezidenta Baraka Obamas administrācija centās pārvirzīt ASV stratēģijas uzsvaru uz Āziju - visstraujāk augošo globālās ekonomikas reģionu - mantojums, ko radīja globālais karš pret terorismu, joprojām nozīmēja aktīvu ASV līdzdalību norisēs Tuvajos Austrumos.

Lielvaru konkurences stratēģija var palīdzēt Amerikai mainīt uzsvaru, tomēr tai ir divas problēmas.