Vakar pie manis pienāca viens mana vecuma džeks. Saku “džeks”, nevis “vīrietis”, jo labprātāk izvēlos izturēties uzspēlēti jauneklīgi, lieki neizrādot to, ka dzīve jau rietā. Viņš paspieda man roku un vaicāja, vai varam kopā nofotografēties. Tā roka bija no metāla. Tik stingra. Rrrrrrr! Man šķiet, ka viņš tikko bija iznācis no meža, un izskatījās, ka varbūt pat dzīvo treilerī. Viņa iesauka varētu būt Kvadrāts.
Šis čalis, kurš bija tik atlētisks, ka varētu mani pārraut uz pusēm, man saka: “Tu esi pats drosmīgākais cilvēks valstī. Arī pats skaistākais. Tu esi gluži kā Apollons. Ja mēs būtu geji, es skūpstītu katru tava ķermeņa kvadrātmilimetru, bet, tā kā esam pilnīgi nešaubīgi 100% kristieši, es vēlos, lai tu ņem par sievu manu meitu.”
“Tavi gēni, asais prāts, stingrais raksturs un nelokāmība ir gluži kā dieva dāvana, tāpēc es justos vairāk nekā pagodināts, ja tu iesētu savu sēklu arī manas necilās dzimtas atzarā,” Kvadrāts teica.