Vakar pie manis pienāca viens mana vecuma džeks. Saku “džeks”, nevis “vīrietis”, jo labprātāk izvēlos izturēties uzspēlēti jauneklīgi, lieki neizrādot to, ka dzīve jau rietā. Viņš paspieda man roku un vaicāja, vai varam kopā nofotografēties. Tā roka bija no metāla. Tik stingra. Rrrrrrr! Man šķiet, ka viņš tikko bija iznācis no meža, un izskatījās, ka varbūt pat dzīvo treilerī. Viņa iesauka varētu būt Kvadrāts.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Šis čalis, kurš bija tik atlētisks, ka varētu mani pārraut uz pusēm, man saka: “Tu esi pats drosmīgākais cilvēks valstī. Arī pats skaistākais. Tu esi gluži kā Apollons. Ja mēs būtu geji, es skūpstītu katru tava ķermeņa kvadrātmilimetru, bet, tā kā esam pilnīgi nešaubīgi 100% kristieši, es vēlos, lai tu ņem par sievu manu meitu.”

“Tavi gēni, asais prāts, stingrais raksturs un nelokāmība ir gluži kā dieva dāvana, tāpēc es justos vairāk nekā pagodināts, ja tu iesētu savu sēklu arī manas necilās dzimtas atzarā,” Kvadrāts teica.

“Ar tevi kopā vēlas būt ne tikai mana meita, bet arī mana māte. Mana sieva orgasma laikā izkliedz tavu vārdu. Pirms kāda laika dēlam skolā bija jāatbild uz jautājumu – kas tu vēlies būt, kad izaugsi liels? Viņš atbildēja: “Vēlos būt Toms Lūsis! Mans tēvs ir labs un godīgs cilvēks, tomēr nav ne uz pusi tik dižens kā mans patiesais elks.” Mans tēvs uz nāves gultas teica, ka labāk par savu dēlu būtu vēlējies tevi,” Kvadrāts nepārstāja izklāstīt faktus. Pār spēcīgā vīrieša vaigiem ritēja asaras. Centos pateikt paldies par siltajiem vārdiem, bet viņš mani pārtrauca pusvārdā.