Migrācijas krīze uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas ar Baltkrieviju turpinās. Laika posmā no 12. līdz 13. augustam Lietuvas varas iestādes piespiedušas doties atpakaļ uz Baltkrieviju 19 migrantus. Līdzīgu nepiekāpīgu nostāju ir ieņēmušas arī Latvijas un Polijas valdība. Par pašreizējo situāciju un migrācijas problemātiku kopumā portāls TVNET sarunājās ar domnīcas «Providus» pētnieci migrācijas jautājumos Ievu Raubiško.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ja mēs palūkojamies uz pašreizējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas un Lietuvas-Baltkrievijas robežām, cik, jūsuprāt, Baltijas valstis ir gatavas šādas migrācijas radītajiem izaicinājumiem? Es domāju, ka mums nav tāda pati pieredze kā Dienvideiropas valstīm, kurām šādas situācijas ir gandrīz vai ikdiena.

Lietuvas gadījumā tas bija ļoti pēkšņs pavērsiens, un Viļņa bija spiesta ļoti ātri reaģēt uz ļoti lielu migrantu pieplūdumu. Es teiktu, ka Lietuvas valsts pārvaldes iestādes tādai cilvēku plūsmai gatavas nebija un telšu nometnēs, kuras ir izveidotas ienākušo cilvēku pagaidu izmitināšanai, vēl arvien nav pietiekamā apmērā nodrošināti normāli dzīves apstākļi.

Kas attiecas uz Latviju, mūsu valdība vēroja Lietuvā notiekošo jau ilgāku laiku. Robežsardze bija gatavībā, situāciju rūpīgi analizēja un piesaistīja papildspēkus – NBS, zemessargus un «Frontex». Tomēr netika pievērsta pietiekama uzmanība izmitināšanas infrastruktūrai.

Es saprotu, ka mums ar to ir salīdzinoši liela problēma. Trūkst telšu un arī «Muceniekiem» nav tik liela apkalpošanas kapacitāte. Vai tā ir?

Protams, nav. Mums ir divi aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centri - «Mucenieki» un «Daugavpils» (katrā pa 84 vietām). Tad mums 24 vietas ir Liepājā un vēl 450 cilvēkus var izmitināt patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki» (tomēr pienācīgus dzīves apstākļus var nodrošināt daudz mazāk cilvēkiem).

Kā es saprotu, «Mucenieku» centrs jau ir pilns. Savukārt, šajā kontekstā jau atkal izgaismojas trūkumi valsts pārvaldē un lietas, kuras Latvijā būtu jāuzlabo migrācijas un patvēruma jomā kopumā.

Lieta tāda, ka «Muceniekos» uzturas arī cilvēki, kuri ir ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu. Tas ir tāpēc, ka tie nespēj atrast sev mājokli. Tas, savukārt, rada problēmas arī ar deklarētās adreses izveidi, no kuras ir atkarīga sociālā pabalsta piešķiršana.

Tagad, kad ir nepieciešams dot vietu no Baltkrievijas nākošajiem cilvēkiem, valstij jāatrod, kur pārvietot cilvēkus ar jau piešķirto statusu.