1991. gada augusta notikumu lieciniece, mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte Sandra Kalniete sarunā ar TVNET atminas, kā attīstījās Augusta puča notikumi un kā norisinājās Latvijas neatkarības de facto atjaunošana.

ABONENTIEM ABONENTIEM

"Tas bija nemitīgs kaleidoskops, kas sākās pēc puča, - cita citai sekoja vai nu diplomātisko attiecību atjaunošana, vai to dibināšana. Tas bija ārkārtīgi straujš mutulis. Mēs bijām tikai tāda saujiņa Ārlietu ministrijas darbinieku. Ministrs Jānis Jurkāns atradās ārzemēs, jo bija pilnvarots pārstāvēt valdību Augusta puča uzvaras gadījumā. Pēc puča izgāšanās viņš brauca no vienas valsts uz otru, kur pieņēma atzīšanas vai atjaunošanas protokolus.

Tajā pašā laikā mums Ārlietu ministrijā bija jātiek galā ar daudzajiem diplomātiem un delegācijām, kas ieradās. Tolaik starp valstīm pastāvēja arī zināma sacensība, kurš pirmais atzīs, kurš pirmais pagūs. Pirmā bija Islande, bet Dānija bija pirmā, kas atsūtīja uz Latviju pieredzējušu vēstnieku. Atceros, kā kopā ar Dānijas kultūras centra vadītāju Riki Helmsu (Rikke Helms) sagaidījām Rīgas lidostā Dānijas vēstnieku. Pēc tam ieradās arī Vācijas vēstnieks, grāfs Lambsdorfs.

Intensitāte, ar kādu tajās dienās, līdz pat septembra beigām bija jāstrādā, pārsniedza mūsu spēkus. Vienā brīdī, esot izmisumā par komandas darbinieku pārpūli, vērsos Veselības ministrijā ar lūgumu pēc medicīniskas palīdzības darbiniekiem. Tas bija naivi, bet daudzi cilvēki no pārpūles bija burtiski uz nervu sabrukuma robežas.

No puča sasprindzinājuma mēs uzreiz nokļuvām milzīgā pārslodzē. Pučs bija psiholoģiska pārslodze, jo nekas jau nebija zināms un tas viss varēja beigties arī ar apcietināšanām un represijām. Tad sekoja nākamā pārslodze no intensīvā darba. Es tajā laikā biju ārlietu ministra vietniece, un man bija liela atbildība par cilvēkiem, kas strādāja manā komandā. Vai labi, vai slikti, to šodien neviens vairs nevar pateikt, bet tikām ar visu galā. Tolaik mēs visi, kas strādāja valsts pārvaldē, darbojāmies mežonīgā tempā. Es šodien vairs nestādos priekšā, kā mēs to pirmo pusgadu varējām izturēt, jo nebija pieredzes, instrukciju, nebija arī pietiekama juridiskā personāla. Tas viss gāja uz cilvēku spēju robežas," par to, kā tapa un tika būvēta Latvijas valsts struktūra, stāsta Sandra Kalniete.