Papētot Latvijā nopērkamo doktordesu etiķetes, tā vien šķiet, ka desas bez E-vielām ir zudušas nebūtībā. Rodas jautājums, vai tiešām mūsdienās nosaukumu "doktordesa" var piekabināt jebkuram debesu brīnumam, pat ja gaļas daudzums tajā tiecas uz nulli un sastāvā ir teju puse Mendeļejeva tabulas?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Lai viestu skaidrību, salīdzinājām pašmāju ražojumu sastāvu un konsultējāmies ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras docenti Ilzi Grāmatiņu. Apsteidzot notikumus, pačukstēsim, ka mums izdevās šķietami neiespējamais — plašajā produktu klāstā atrast doktordesas bez nevienas pašas E-vielas!

Ieskats doktoresas vēsturē

Šogad aprit apaļi 85 gadi, kopš tālajā 1936. gadā Padomju Savienībā sāka ražot leģendāro doktordesu. Dižciltīgās desas radīšanai tika izveidots Gaļas rūpniecības zinātniski pētnieciskais institūts, kuram tika uzticēts izstrādāt receptūru "diētiskam produktam, kurš domāts veselības atjaunošanai cara režīma un Pilsoņu kara laikā no trūcīga uztura cietušiem slimniekiem”.

Kas slēpjas Latvijā nopērkamo doktordesu sastāvā?

Izrādās, mūsdienās Latvijā ražotājiem nav jāievēro nekādi doktordesas receptūra, — faktiski par doktordesu var saukt jebkuru vārīto desu, vienalga, no kādas gaļas un ar kādām papildvielām tā pagatavota, ja vien tā ražota pēc ES prasībām akreditētā gaļas pārstrādes uzņēmumā. “Tā nu tas diemžēl ir. Pašlaik Latvijā nav noteikts, kādu vārīto desu drīkst saukt par “Doktordesu”,” apstiprina LLU docente.

Nu ir skaidrs, kādēļ uz veikalos nopērkamo doktordesu etiķetēm nereti ir norādītas arī tādas sastāvdaļas kā mehāniski atdalīta cāļa gaļa vai mistiska cūku ādas emulsija. Speciāliste norāda, ka mehāniski atdalītu vistas gaļu iegūst, atdalot pie vistu kauliem palikušo gaļu ar mehānisku iekārtu palīdzību. “Šī izejviela ir lēta un ražotāji to plaši izmanto vārīto desu gatavošanā, tādēļ arī desas cena ir zema.”