Pasaulei nevajadzētu ignorēt risku, ka Afganistāna pēc islāmistu kustības “Taliban” atgriešanās pie varas atkal kļūs par starptautiskā terorisma grupējumu drošo patvērumu. Tomēr uz šādu perspektīvu nevajadzētu arī pārāk koncentrēties, jo tas aizēno humanitāro katastrofu, kas šobrīd visu mūsu acu priekšā izvēršas Afganistānā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

“Taliban” mērķis Afganistānā ir izveidot teokrātiju vai islāma emirātu, tomēr grupējums līdz šim nav paudis ambīcijas izvērst savas aktivitātes ārpus Afganistānas.

Salīdzinājumam, grupējumam “Al Qaeda” nav nacionālās identitātes, nedz tas atzīst jebkādas robežas. Tā ir bezrobežu kustība, kam ir struktūrvienības visā pasaulē un kas savu ideoloģiju izplata jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot vardarbību.

Tomēr jāņem vērā, ka “Al Qaeda” šobrīd ir vien ēna no grupējuma kādreizējās varenības. Neatlaidīgie ASV triecieni ir būtiski iedragājuši “Al Qaeda” spēju īstenot nopietnos uzbrukumus Rietumu mērķiem - grupējumam trūkst nepieciešamo darbības jaudu. Tikmēr transnacionālais džihādisms ir izpleties tālu aiz Afganistānas robežām, no Tuvajiem Austrumiem līdz Āfrikai un Dienvidāzijai.

Baudot “Taliban” sniegto patvērumu, “Al Qaeda” var atgūt zaudēto varenību. Šādu iespējamību un draudus, ko tas rada Rietumiem, nevajadzētu izslēgt, tomēr šobrīd “Al Qaeda” trūkst gan harismātisku līderu, gan apmācītu virsnieku, kas atjaunotu un uzmundrinātu kaujinieku rindas. Šobrīd nemaz īsti nav skaidrs, vai pašreizējais “Al Qaeda” vadītājs Aimans al Zavahiri vispār ir dzīvs.

Maz ticams, ka “Taliban” uzreiz atļaus “Al Qaeda” veidot jaunas bāzes Afganistānā, jo “Taliban” vispirms vēlas nostiprināt savu kontroli pār Afganistānu un mēģināt iegūt kaut kādu leģitimitāti un starptautisko atzīšanu. “Al Qaeda” uzņemšana apdraud šo mērķu sasniegšanu. Tieši pretēji - tieši “Al Qaeda” īstenotie 2001.gada 11.septembra uzbrukumi ASV noveda arī pie “Taliban” režīma krišanas. Lai atgrieztos pie varas, “Taliban” bija nepieciešami 20 gadi, un viņi negribēs riskēt atkal zaudēt tikko atgūto.