1963. gada jūnijā vjetnamiešu māhājānas budistu mūks Tiks Kvangs Duks svinīgā ceremonijā Saigonā sadedzinājās, lai parādītu, ka cīņā ar visa veida apspiešanu arī budistiem nepieciešami savi mocekļi.

ABONENTIEM ABONENTIEM

“Pirms aizvērt acis un doties pretim Budas vīzijai, es ar cieņu lūdzu prezidentam Ngo Diņ Djemam būt līdzjūtīgam pret savas tautas ļaudīm un īstenot reliģisko vienlīdzību, lai saglabātu savu dzimteni mūžam stipru. Es aicinu godājamos sanghas locekļus un budistu lajus rīkoties solidāri un upurēt, lai aizsargātu budismu.”

Budisti zināja, ka labākais veids, kā likt Ngo Diņ Djemam piekrist viņu prasībām par reliģisko vienlīdzību, bija sev pievērst ASV sabiedrības uzmanību. Izraisot krīzi Vjetnamā, budisti cerēja, ka ASV prezidents Džons F. Kenedijs pamanīs Ngo Diņ Djema realizētās netaisnības un palīdzēs budistiem. Tieši tāpēc sadedzināšanās akta vietā tika pieaicinās arī “AP” fotogrāfs Brauns.

Diemžēl, bet Ngo Diņ Djems bija nesatricināms un pretojās ASV ieteikumiem saglabāt mieru un demokrātiju. Djema brāļa sieva un Vjetnamas pirmā lēdija Madāma Nu pat paziņoja: “Ja budisti vēlas vēl vienu barbekjū, tad es labprāt sagādāšu degvielu.”

Budistu krīzei eskalējoties, ASV valdība zaudēja ticību Djema spējai saglabāt Dienvidvjetnamu kopā kā nekomunistisku Amerikas sabiedroto, vēstīts vietnē “Veterans Breakfast Club”.

Beigu beigās valstī norisinājās pučs, kura laikā Djems ar savu brāli tika nogalināts. Kenedijs cerēja, ka nu situācija Vjetnamā uzlabosies, tomēr to nepieredzēja, jo trīs nedēļas pēc Djema nāves tika noslepkavots pats.