Aļģu teritorijas Baltijas jūrā ir maz izpētītas, un eksperti tās uzskata par īstām bioloģiskās daudzveidības oāzēm. Nesen igauņu un britu pētnieki atklājuši, ka šajās teritorijās diemžēl koncentrējas arī piesārņojums.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Tartu Universitātes ekotoksikologs Randels Kreicbergs pirms pētījuma sākšanas nezināja, ka Baltijas jūrā ir tik skaisti aļģu lauki, kuros aļģes klusi šūpojas, starp tām peld zivis un citas pārsteidzošas dzīvības formas. Turklāt šajos laukos redzamība ir tikpat laba kā koraļļu tuvumā.

Globālās sasilšanas ziņā termins "bioloģiskās daudzveidības karstais punkts" ir izmantots vairākus gadus, lai apzīmētu teritorijas, kurās ir ievērojama vietējā bioloģiskā daudzveidība. Tieši šīs teritorijas visvairāk ietekmē cilvēku darbības.

Lai gan aļģu teritorijas starptautiski netiek uzskatītas par bioloģiskās daudzveidības "karstajiem punktiem", tās joprojām ir vienas no produktīvākajām ekosistēmām pasaulē. Šiem "punktiem" visās pasaules jūrās ir svarīga loma sugu vairošanas procesā, oglekļa piesaistē (oglekļa dioksīds CO2 tiek pārvērsts organiskā vielā), dažādos vielu ciklos u.c. Baltijas jūrā aļģu teritorijas ir vieta, kur barojas daudzu zivju sugu mazuļi, jo bioloģiskā daudzveidība uzkrājas ap fotosintēzes augiem.

Igaunijas un Lielbritānijas zinātnieku grupa Kreicberga vadībā šobrīd ir pierādījusi, ka līdztekus bioloģiskajai daudzveidībai aļģu laukos uzkrājas daudz piesārņojuma, kā vienu piemēriem minot mikroplastmasu. Tie ir mazi plastmasas gabaliņi, kuru diametrs ir mazāks par pieciem milimetriem, un jau iepriekš bijis daudz teoriju, kā tas kaitē cilvēka ķermenim un dabai. 2004. gadā Plimutas universitātē (Apvienotā Karaliste) profesora Ričarda Tompsona vadībā tika pieņemta mikroplastmasas koncepcija, un kopš tā laika zinātnieki ir atklājuši mikroplastmasu gandrīz visur pasaulē, tostarp arī pie polārā loka un Marianas dziļvagā.

Žurnālā "Marine Pollution Bulletin" tika publicēts pirmais pētījums par aļģu teritorijām Baltijas jūrā. Ņemot vērā, ka tas ir salīdzinoši jauns pētījumu virziens, līdzīgi gadījumi citviet pasaulē ir pētīti ļoti maz. Paraugi tika vākti no 15 dažādām vietām Rietumigaunijas arhipelāgā, tostarp gan no grunts nogulumiem, gan no paša jūras ūdens, un samērā paredzami tika secināts, ka arī Igaunijas jūras piekrastē ir atrodamas plastmasas daļiņas.